Gribu savu Boksa maisu , atkal man saak naakt topaa.
Sasodiits kaa esmu nokaitinaata,
Es nemaz negribu buut vienpate, nemaz negribu?
Vai uzskats, ka ir liktenis, kursh biezhi tiek lietots kaa sinoniims Dieva izplaanotajam un vieniigi vinjam zinaamajam manas gaitas celjam, man buutu jaasaprot, ka viss ap mani un ar mani notiekoshais ir speciaali , tam lai es buutu taada kaada esmu?
Kapeec vispaar es esmu tik forsha?
Kapeec es neesmu bezsmadenjainaas blondiines lielpupainaas pohujistiskas radiibas iemiesojums,kura speej patiesi un nesamaaksloti smieties par galiigi glupaam un debiilaam lietaam, kuras ir paaraak apsurdas, lai vispaar pacenstos piepuuleeties un pashkjobiitu savus sejas vaibstus, pat neizpratnei.?
Man atlika pavadiit vienu , sasodiiti vienu dienu briivlaika, vienai , lai saprastu cik nozheelojama speeju buut.
aareviderchee...(es te raxtu ar datoru , kur garumziimju lietoshana ir aizmirsta un neparociiga, aatrai domu uzskribileeshanai, fu)

+es nopirku keksa miiklu, un tas nav labi, jo taa ir pirmaa pazime, ka grasos vientulji to cept un zhiriit.
kaa man garsho keksa miikla un kessss-s