Vakar skatījos to dokumentālo tievēšanas filmu pa tv3 ~22:20.
Pasmīnēju, ka man ir parādījušās pāris no tām izjūtām, kuras tur bija labi aprakstītas. Tiešām - neēdot (ēdot tikai to un tik cik teikts) ir tāpat kā Nedzīvot. Varētu teikt pat-sevi nemīlēt.
Sajūta ir briesmīga un visulaiku to vien daru kā domāju par ēdienu un to, kad beidzot varēšu ēst nākamo maltīti (kaut to pašu diētas maltīti) Tapēc vien sanāk, ka es vakariņas notiesāju ap 18:00.

Bāc! Es nevaru tam noticēt! Tieši šobrīd pa manu atvērto logu (svaigam gaisam) plūst kaimiņu karbonādes cepeša smarža. Nežēlīgi.
Vēl nedaudz palicis ko turēties.
Laikam šodien būs uz ofisu jābrauc, tik nedrīkst aizmirst mūziku paķert līdz. Un varbūt Dr. Hausu neredzēšu, šaize.
Šie ir tie momenti, kad jāsaka - kapēc ārā ,kamēr darba dienas, ir solīts skaidrs laiks un pat ap ~30 grādiem silts, bet tuvākajā nedēļās nogalē - lietus?