Esmu bišķiņ iemīlējusies.
Interesanti cik ilgi un vai patiešām. :)
Es bieži neiemīlos, bet dažos reti un ļoti.
hah, bet tik parasti (ne abpusēji)
Es par to neraudu. Es priecājos, ka vismaz tā - tad zinu ka ar manām jūtām viss ir kaut cik kārtībā. -Vismaz ir arī tāda mana cilvēciskā sajūtu puse. Un tas norāda, ka neesmu tik cietsirdīga un auksta kā ir dzirdēts.
Patiešām smieklīgi.
Bet es tak vislaik (ui, nu ir izņēmumi) esmu draudzīgi pozitīvi tēmēta.
Vājprāts. Es tik zinu, ka reiz kādam noveiksies, jo es sevi nežēloju. Bet kamēr esmu brīva kā slieka melnzemē, rušināšos vien tālāk. Pēc Jāņiem lekšu ar gumiju, tik nospļauties pirms izlekt! :))

man ir kādi psihiski traucējumi, zemapziņa vai viss kopā
- šorīt pamodos raudot, jo murgoju ka mana māsa ir mirusi. Kam lai par to pastāsta?
Emocionāli dziļš sapnis.
Es jau nenormāli bieži varu atkārtot, ka man nepatīk sapņot, jo nākas katru nakti, bet kurš tad mani klausīs!?