divas dienas biju slima, gulēju gultā, svīdu - visai kārdinošs skats! :))
nu un rīt atkal uz darbu, nesaku, ka esmu izveseļojusies, bet jūtos labāk, un kā tad citādi man vajadzētu teikt?! - ja reiz uz Liepāju piektdien jābrauc?,
Kaut man tiešām būtu labi, un es izveseļotos - tā
paīstam līdz piektdienai!...mm

es gribu justies kā enģelis! ;), dziesma labā :*
dejot -tas ir mans dzīves prieks!! , dziedāt arī, bet smieties mīļākais! :D

man vēl atlikušas - 8 darba dienas, jebšu 64 stundas, 3840 minūtes, 230400 sekundes, lai teiktu - haleluja!

Domāju esmu pelnījusi, tapēc darbu beigšu bez 15 četros, aiziešu pēc karstas kafijas tases, savākšu mantas un nesteidzīgi pavadīšu 10 minūšu vienatnes momentu darba virtuvē, apēdot vienu,jāuzsver-šokolādes, konfekti, tad
piekārtošu matus sabužiunot tos nevīžīgā jauneklīgā juceklī, uzziedīšu higiēnisko lūpu krāsu uz savām trauslajām lūpām, mēģināšu, skatoties uz savu nolāpīto spoguļattēlu, sev ieskaidrot, ka esmu daiļa, izsliešos savā cēlajā stājā, un tad neuzvienu neskatoties traukšos garām cilvēkiem, kā neredzama dvesma!
Izbaudīšu to prieku par sevi patīksmināties, ejot uz staciju tieši pret spoguļ sienu, lai tūkstošreiz redzētu kā es pārvietojos tiši sev pretī un kā mati manā ātrajā gaitā plīvo aiz manis.

Kapēc es kautrējos, no tā, ko apkārt esošie par mani domās, par manu izskatu utt.
Ja reiz patiesībā - Neviens pat nau ievērojis, ka atrodos līdzās?!

noslieces..jā -uz laika izšķiešanu , jo nestrādāju, bet gvelžu savas tūļītējās domas, tās iepriekš neapstrādājot, un neizvelkot liekos teikumus,
ai, tas mani nemaz neuztrauc, jo tāpat pēdējā laikā, mani neviens neuzklausa, un nav kam izteikt savas sajūtas, ..

Mājup ceļā, jādodas iepirkt paika rītdienas braucienam uz Balto Pieču pārtiju, jutīšos kā pasākuma jubilāre! :)