ha, tā nu jau klāt ir otrā diena.. laikam būšu tik jauka - un raxtīšu katru dienu vienu frāzi, dažreiz - un pat bieži, ļoti bezjēdzīgu, bet tas man ir vajadzīgs.. uz mirkli atrauties no darba, un neko prātīgāku kur ieiet, lai novilcinātu savu darba laiku, nevaru iedomāties.
Iztēlojos pagājušo mēnesi ,kad man bijadota iespēja strādāt atrodoties mājās, jā jā - tur ir grūtāk sevi piespiest darboties, bet vismaz varēju vēlāk celties, aātrāk beigt darbu, sstikt draudzeni, ja šī uz mirkli ienāk ciemos, noskatīties kādu filmu, es izvēlējos "Amuletu", kā pustdienošanas kavēkli fonam un kaut cik bet darbu arī puslīdz normāli izpildīju. s godīgi, pat brīnos, ka man samērā norm. par to menesi samaksās, jo likās , ka haltūrēju, un saņemšu pāris latu par to veikumu.
Tagad te ofisā, kad apkārt pie citiem biroja galdiem strādā sievietes, ņemas ar papīriem, strādā pie datoriem, man ir nenormāli garlaicīgi, un nekas cits nea'tliek kā strādāt, tā ka būs interesanti - kādu algu noraušu par šo darbu.
Un -jūs pat nevarat iedomāties, kā es gaidu iespēju darboties tikai ar datoru!!! ahh..
Man jau kakls sāp no nemitīgās unāšanās, balss krīt ciet, gribu klusēt un klausīties mūziku!
..atkal rabotaķ nada.. znaju znaju - mņe ņekuda ņeizbižaķ

Kaut kā savādi - strādājot un zvanot, it kā lietišķā sarunā, uzzināt, ka kāds ir miris.
(mans koments- it kā man tas būtu jāzin?!)