Vakar, mamma atņēma datoram klaviatūru, lai es nevarētu neko uzraxtīt!, nu tas bija kā tāds sods, par gulēt neiešanu. He, esmu atjautīga - lai nu kā atradu veidu kā raxtīt arī bez tās, bet tas ir samērā laikietilpīgi, un nogurdinoši! (..) 'Forši ka tagad atkal ir klaviatūra!
Tagad rēcu par māsu! Lai nu kā, bet tomēr ir 100/reiz pierādījies cik mēs esam dažādas,un cik ļoti atšķiras mūsu viedokļi.
No sirds - Vēlu lai viņai veicas, lai viņa gūst lielus panākumus - he, tāpēc , lai viņa ātrāk dotos prom..un man nebūtu jāpavada laiks ar viņu!
My own cosy Diary - Post a comment
Pļavas puķainas un zaļas