Sveika mana dienasgrāmata.
Man bija viens tāds jauks blociņš, kurā mīlēju ik pa laikam kaut ko ieskribilēt un nejauši man tā pārvērtās par tiešām labu deinasgrāmatu. Nekad agrāk es nemaz nevarētu iedomāties, ka kas tāds varētu notikt arī ar mani. Jo agrāk biju mēģinājusi speciāli ieviest dienasgrāmatu, bet tad tas sanāk tā piespiedus kārtā it kā es pati sev liktu kaut ko rakstīt par to ,kas bijis p dienu, lai gan tas ir tiešām nejēdzīgi. Un tad, kad man 18 gadu jubilejā, pirms pāris gadiem, Itālijā uzdāvināja blociņu, zilganzaļu, tad sākumā to izmantoju sīku ikdienišku plāniņu ierakstīšanai, telefonu utt.. un beigu beigās tā pavisam dabiski kļuva par manu domu, pārdomu, plānu , ideju utt. grāmatiņa, kuru pāršķirstot ātmiņā atauš tik daudz sen aizmirstu notikumu, kā biju ar māsu Jūrmalā un Jūrnieki mūs vadāja ar banānu. Tagad iemetot acis blociņā atceros,kā devu viņiem rakstīt savus kontaktus, kad viss palika slapjš, ka tā bija mana pēdējā 13.dienu diētas diena, bet sanāca apēst austiņu, ai - tik daudz krāsainu atmiņu. Un pārsteigta esmu par bildītēm,kuras es šajā blociņā biju iezīmējusi - matu garumu, kleitas skici un pierakstītām idejām, krāsām- un tagad redzēt ,ka tas viss arī bija bijis.
Baigi interesanti.
Bet nāca laiks, blociņš pierakstījās pilns, tagad es gribu sev jaunu, bet nevaru nopirkt sazin kādu, vajag tādu - kurš būtu kaut cik līdzīgs vecajam, kuru gribētos paņemt rokās, kuru būtu viegli ielikt somā un nēsāt līdz. Bet kamēr nav, tikmēr nezinu kur likties. Esot intravertai vienmēr esmu mācējusi visu paturēt sevī un t
apēc šādu pierakstu rakstīšana ir piemērota tieši man. Atceros Tauriņefektu, kolosāla filma, kurā arī tika rakstīti pieraksti un man tas šķiet sasodīti labs stāsts.
Arī grāmatas varētu rakstīt. Laikam ,un var jau būt, ka no manis varētu sanākt diezgan laba grāmatu rakstniece, ja kāds tagad šo arī kādreiz ,ceru jau ka ne, lasīs un smīn par maniem vārdiem, tad šķiet, ka vismaz bērnu grāmatas es spētu sarakstīt. Iedomājies -pašai sava bērnu grāmata ar pšzīmētām ilustrācijām, tas būtu jauki!
Par to ,kas notiek šodien un šobrīd?
Šodien ir Valentīndiena, kad var lutināt sevi un mīļāko cilvēku Pasaulē. Kad var veltīt 10000reizi visiem labākos vēlējumus un neņemt galvā neko. Nav jēga klausīties nevienā ,kurš noliedz šo dienu, jo diena ir parasta diena, kāda jēga ir dusmoties, lādēties utt.. Vienkārši vai nu ķer un izmanto šo dienu vai ,ja neatbalsti ,tad vienkāŗsi ignorē un dzīvo kā dzīvojis nesatraucoties, jo viss kas notiek apkārt tas nav no svara, nekas dīvaināks kā parasti nenotiek, tāpat cilvēki čubinās, tāpat pērk dāvanas un izdomā visādas savādākas muļķības un jaukas lietas.
Ģirts tagad spēlē datoru, atkal, Zanes vēl nav mājās. Biju šodien pastaigā pa Cēsīm. Brokastīs ēdu suši, garšīgigaršīgo. Izdomāju aptuvenās referātu tēmas un pildījumu. Nopirku šerbertus, daudz, jo Laima Cēsīs ir neizdevusies, sveramais ir tikai končas pārējais jau sapakots. Neatbalstu šādu domu, bet kurš nu man dos varu labot šīs kļūdas. Es kā jau esmu minējusi sen sen sen nelietoju šokolādi, tāpēc tas ,ka cepumus nevar nopirkt mazmazītiņ, vienam vakaram - man ķeras pie sirds.
Es gribu pavasari, gribu no rītiem agri iet viena skriet, jo ar Zani nav jēgas, viņa prasti grib vakarā utt, bet tas sanāk tā nedabiski utt, jo esmu cīrulis, bet viņa pūce. Iešu vingrot ,kamēr sniegs turpina krist te no debesīm. Šodien izlēkājos, izbaudīju eksrtu, ka apakšā nav kaimiņu, bet tikai zeme. Šēra laikam mani ir iemīļojusi ,tā vismaz šķiet, jo bieži mēdz apsēsties tieši blakus manam datoram, kamēr rakstu un murrāt. Interesanti kā iet citiem, interesanti kas būs rīt, interesanti kā viss izvērtīsies un vai man pašai būs savs suņuks kādreiz?
Interesanti.
Man bija viens tāds jauks blociņš, kurā mīlēju ik pa laikam kaut ko ieskribilēt un nejauši man tā pārvērtās par tiešām labu deinasgrāmatu. Nekad agrāk es nemaz nevarētu iedomāties, ka kas tāds varētu notikt arī ar mani. Jo agrāk biju mēģinājusi speciāli ieviest dienasgrāmatu, bet tad tas sanāk tā piespiedus kārtā it kā es pati sev liktu kaut ko rakstīt par to ,kas bijis p dienu, lai gan tas ir tiešām nejēdzīgi. Un tad, kad man 18 gadu jubilejā, pirms pāris gadiem, Itālijā uzdāvināja blociņu, zilganzaļu, tad sākumā to izmantoju sīku ikdienišku plāniņu ierakstīšanai, telefonu utt.. un beigu beigās tā pavisam dabiski kļuva par manu domu, pārdomu, plānu , ideju utt. grāmatiņa, kuru pāršķirstot ātmiņā atauš tik daudz sen aizmirstu notikumu, kā biju ar māsu Jūrmalā un Jūrnieki mūs vadāja ar banānu. Tagad iemetot acis blociņā atceros,kā devu viņiem rakstīt savus kontaktus, kad viss palika slapjš, ka tā bija mana pēdējā 13.dienu diētas diena, bet sanāca apēst austiņu, ai - tik daudz krāsainu atmiņu. Un pārsteigta esmu par bildītēm,kuras es šajā blociņā biju iezīmējusi - matu garumu, kleitas skici un pierakstītām idejām, krāsām- un tagad redzēt ,ka tas viss arī bija bijis.
Baigi interesanti.
Bet nāca laiks, blociņš pierakstījās pilns, tagad es gribu sev jaunu, bet nevaru nopirkt sazin kādu, vajag tādu - kurš būtu kaut cik līdzīgs vecajam, kuru gribētos paņemt rokās, kuru būtu viegli ielikt somā un nēsāt līdz. Bet kamēr nav, tikmēr nezinu kur likties. Esot intravertai vienmēr esmu mācējusi visu paturēt sevī un t
apēc šādu pierakstu rakstīšana ir piemērota tieši man. Atceros Tauriņefektu, kolosāla filma, kurā arī tika rakstīti pieraksti un man tas šķiet sasodīti labs stāsts.
Arī grāmatas varētu rakstīt. Laikam ,un var jau būt, ka no manis varētu sanākt diezgan laba grāmatu rakstniece, ja kāds tagad šo arī kādreiz ,ceru jau ka ne, lasīs un smīn par maniem vārdiem, tad šķiet, ka vismaz bērnu grāmatas es spētu sarakstīt. Iedomājies -pašai sava bērnu grāmata ar pšzīmētām ilustrācijām, tas būtu jauki!
Par to ,kas notiek šodien un šobrīd?
Šodien ir Valentīndiena, kad var lutināt sevi un mīļāko cilvēku Pasaulē. Kad var veltīt 10000reizi visiem labākos vēlējumus un neņemt galvā neko. Nav jēga klausīties nevienā ,kurš noliedz šo dienu, jo diena ir parasta diena, kāda jēga ir dusmoties, lādēties utt.. Vienkārši vai nu ķer un izmanto šo dienu vai ,ja neatbalsti ,tad vienkāŗsi ignorē un dzīvo kā dzīvojis nesatraucoties, jo viss kas notiek apkārt tas nav no svara, nekas dīvaināks kā parasti nenotiek, tāpat cilvēki čubinās, tāpat pērk dāvanas un izdomā visādas savādākas muļķības un jaukas lietas.
Ģirts tagad spēlē datoru, atkal, Zanes vēl nav mājās. Biju šodien pastaigā pa Cēsīm. Brokastīs ēdu suši, garšīgigaršīgo. Izdomāju aptuvenās referātu tēmas un pildījumu. Nopirku šerbertus, daudz, jo Laima Cēsīs ir neizdevusies, sveramais ir tikai končas pārējais jau sapakots. Neatbalstu šādu domu, bet kurš nu man dos varu labot šīs kļūdas. Es kā jau esmu minējusi sen sen sen nelietoju šokolādi, tāpēc tas ,ka cepumus nevar nopirkt mazmazītiņ, vienam vakaram - man ķeras pie sirds.
Es gribu pavasari, gribu no rītiem agri iet viena skriet, jo ar Zani nav jēgas, viņa prasti grib vakarā utt, bet tas sanāk tā nedabiski utt, jo esmu cīrulis, bet viņa pūce. Iešu vingrot ,kamēr sniegs turpina krist te no debesīm. Šodien izlēkājos, izbaudīju eksrtu, ka apakšā nav kaimiņu, bet tikai zeme. Šēra laikam mani ir iemīļojusi ,tā vismaz šķiet, jo bieži mēdz apsēsties tieši blakus manam datoram, kamēr rakstu un murrāt. Interesanti kā iet citiem, interesanti kas būs rīt, interesanti kā viss izvērtīsies un vai man pašai būs savs suņuks kādreiz?
Interesanti.
Leave a comment