sākās ar to, ka gulēt pēc mērenām sadzīviski profesionālām drāmām aizgāju īsi pirms trijiem rītā
pamodos un no gultas izkāpu astoņos
matus nemazgāju, brokastīs ēdu kornfleikus ar mikrenē 30 sekundes sildītu pienu. steidzos un nebija laika visu izēst
saģērbos kaut kā, īsti nezinu, kā, tautastērpu vakara mēģinājumam nebija laika paņemt, nolēmu atbraukt pakaļ pēc darba
flāmu valodā nāca miegs, bet bija normāli
darbā veģetēju, neko daudz nedarīju.
vienpadsmitos visi aizgāja, gribēju pagulēt, bet nesanāca
nokāpu līdz ēdnīcai paņemt ēdienu. pusporcija makaroni ar gaļu un burkānu salāti līdzņemšanai
ēdu, pēc tam piezvanīju mammai. mazajam brālim problēmas skolā
darba dienas turpinājumā turpināju veģetēt
gāju 2. pusdienās ar kolēģēm, ēdu rasolu un šokolādes krēmu
darbu beidzu piecos bez stresa, izgāju mazliet pāri pieciem un traucos uz māju pēc tautastērpa
mājās 10 minūtes pagulēju, uzēdu biešu salātus, aplejamos makaronus, pusi kliju-rozīņu bulciņas ar gefilus vīģu un zemeņu jogurtu
pārģērbos, paņēmu tautastērpu, zeķes bija pazudušas, bet atradās
prasīju, lai aizved, negribēja vest, tad nolēmu braukt pati
braucu nervozi, rādio traucēja klausīties, tāpēc izslēdzu
noparkojos vecrīgā, gāju ar kājām līdz dzirnavu ielai, nokavēju 15 minūtes
padziedājām, gājām uz universitāti
mēģinājums ar filmēšanu beidzās pēc desmitiem, gāju uz vecrīgu pēc mašīnas
bija īsti pirms vienpadsmitiem, aizbraucu uz Olimpijas rimi nopirkt mandarīnus
atbraucu mājās, atdevu mandarīnus, sajutos labi
iedzēru glāzi vīna un iztulkoju dziesmu, pēc tam nosūtīju
gāju gulēt pusvienos
šovakar koncertā skaidri salikās, ka dzeja ir īstā pieeja dzīvei
bija ļoti skaisti un forši
labākais, kas pēdējā laikā bija atgadījies
paldies :-*
es gribu
aizbraukt uz siltām zemēm tūlīt un uz līdzenas vietas
lai nesāp spranda
lai ir silti
lai visi vīni būtu lēti un labi
lai priekšnieks aizbrauktu uz pusgadu komandējumā
lai Tu mani vienmēr gribētu
Tas principā arī viss.
Un tagad visa pasaule sadodas rokās.
es šo vakaru ilgi biju gaidījusi
sagaidīju un nezinu, ko iesākt
jāiet gulēt, lai brīvdienas var jau agri sākt izbaudīt
ā, paga - tagad mani (manu ierakstu) rādīs televīzijā, iekļaus policijas uzraudzībā un psihiatrs teiks, ka man ir nopietnas problēmas?
:-D
Un priekšniekam piemēros apsardzi (ho ho hō, tas gan viņam patiktu), mani atlaidīs no darba un izraidīs no Šengenas zōnas...
eu, bet klau - trakas lietas.
vīns man jau bija, bet dabūju pilnīgi netīši arī dzeju!
pirmīt tā tik vēl trūka, ka būtu pierakstījusi, ka gribu franču dzeju, jo tieši to arī dabūju.
lūk, pigori!
nez no kurienes šorīt (chuckle) manī ir dzīvības spēks un tieksme pēc veselīgiem dzīves apliecinājumiem.
iet, būt, darīt, aktivizēties un aktivizēt to, kas man apkārt, nenīkuļot, sasniegt, priecāties, rīkoties.
šāda veselīga uzlādējuma sajūta man pietrūka kopš maija (un vasarā jau tāpat tas nav vajadzīgs).
man šķiet, vakardienas pasākumi kaut kādā mērā arī to ir veicinājuši.
man te patīk viss - kā rōzā puķes vāzē veido kompozīciju ar Tavu krūzīti. telefons blakus, tāda klusā daba. skaista galdiņa krāsa. te viss ir skaisti un silti. un, kad atnāku vakarā, tad patiešām, patiešām iestājas miers. lai vai kas būtu bijis. akdies, cik jauki. paldies Tev.
Šorīt es te nāku un debesis kārdinoši zilas, mazu, baltu mākonīšu izraibinātas, balta lidmašīnas pēda pāršķel telpu virs Strēlnieku ielas divos gabalos - nu tik skaisti kā jebkurā citā gadalaikā, kā jebkurā citā skaistā valstī.
Un Mirzo Ulugbeks, aizvien koši zaļo lapu ieskauts, it nemaz nebija nosalis, kanālu sargādams.
eu, nē, nu paklau, viņš dažreiz ir tik neapķērīgs, ka man liekas, ka viņš tēlo :-D
un vēl neklausās, ko es saku, pēc tam 3 reiz pārjautā. nē, nu cundurs gatavais
:-))
vispār šodien izgājiens puzdienlaikā bija varen intresants.
tajos kvartālos, kas grupējas ap dzirnavu-ģertrūdes-tērbatas-barona, ja iet tur visur ar kājām, ir visādu kārdinājumu pilns. viskaukur iegāju, viskauko redzēju, paēdu krišnās, istabā arī biju, vēl viskur, kreklu Tev nopirku, vienbrīd jau likās, ka līdz aiskariem netikšu, bet tiku gan, labi, ka tā. nopirku arī piemērotas krāsas diegu. atpakaļceļā satiktu 3 tādus pašus ļaudis, ko turpceļā, galīgi jocīgi tas šķita, jo bija pagājušas 2 stundas, un atpakaļ es nācu pa _citu_ ceļu.
Tad vēl viens vecais kursants sveicināja franciksi (tas amizanti likās) un vēl redzēju dr.M.B. iznākam no klīnikas savās armani brillēs un ādas jakā.
nopirku avenes, kabinetā lido miilzīga sūdu muša. ir vasara.
es gribētu atbrīvoties no iespējamām negācijām priekšnieka sakarā, atstāstot visus viņa izgājienus
smieklīgs vecis, goda vārds
mana attieksme ir iegājusi fāzē "jā, kungs, labi, ja vien jūs tā vēlaties", "jā, lieliska ideja", "labi, kā teiksiet"
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)