sēžu te pie lqmpqs un ir vēls. graužu augļu un riekstu maisījumu, meklēju internetā biļetes ceļojumiem, kas nekad netiks realizēti, jūtos pilnīgi parasta, varbūt pat mazliet satraukta par savu pelēcīgumu, bet ir labi. labi kļūst no tās ķecerīgās domas, ka es varētu sevi piespiest iedomāties, ka darbs neeksistē. ka aizvien esmu kaut kādā vidusskolas/augstskolas posmā, kad var iztikt ar 10 latiem nedēļā un var visu nakti kaut ko ņemties un no rīta celties diesvienzinkad. es pirms pusdienām vairs nesmēķēju, bet es gribētu tādā bezdarba rītā piecelties, uzlikt muzačku, sataisīt kafiju vai ko tur un smēķēt.
negribu tur, kur ir pasaules elpa, bet auksti. negribu doties prom un iekarot jaunas teritorijas, negribu paplašināt apvārsni tādā veidā. negribu raustīt aiz ūsām savu nekomunikabilitāti. negribu izlikties interesanta, vai vēl ļaunāk - izlikties, ka man interesē citi, tikai lai piesaistītu uzmanību un iegūtu jaunus kontaktus. negribu prom. gribu te. man ir silti. resna sūdu muša jau otro dienu ir logam otrā pusē un netiek iekšā. negribu būt baumane un legante, kas dodas prom no vietējās slavas un zobiem nagiem cīnās par pastāvēšanu. ejiet visi jūs ar saviem jautājumiem, vai tad es ar' netaisoties uz franciju studēt. ejiet. studējiet paši. bet šonakt sapnī es pēc ilgas svārstīšanās tomēr pieņēmu izaicināju tulkot kaut kādu konferenci. vienalga ambīciju man par maz.
Ō, ja Tu zinātu, kā mani iedvesmo tas, ka mēs dosimies ceļojumā kopā! Pilnīgi cita prāta un organizatoriskā kapacitāte manī pamostas, kad darāmais darbiņš ir sirdij. Jā, un tieši tāpēc ir tiiik superīgi, ka šīs patīkamās emocijas ar Tevi saistās…
Un tad, kad Tu mani šorīt tramvajā paņēmi līkumā, es biju laimīgākā Pīka pasaulē
"Tu esi pati superākā ne tikai tāpēts, ka aizmiedz ar drēbēm, bet, piemēram, tāpēc, ka mēdz aizmigt man blakus"
man liekas, ka tā ir viena no foršākajām frāzēm, ko man kāds jelkad mūžā ir veltījis
Kad šorīt gāju cauri Vērmaņparkam, garām pasteidzās simpātisks, patīkami smaržojošs un viegli sirmot sācis vīrietis ap 40. Nu tāds, labi ğērbies, noteikti galants un situēts, un visas labās lietas. Iedomājos – es gribētu ar tādu būt kopā ? Nnnēē. Par vecu un par steidzīgu. Domas sāka peldēt pa iedomātu vīriešu jūru, mēğinot izcelt to, kurš man patiktu. Francūzis kāds ? Nea. Nekā tur nav. Ziepju burbuļi. Pēc tam ienāca prātā daži reāli man zināmi vīrieši, bet ar viņiem kopā es sevi nevaru iedomāties, taču tad kā silta gaisma uznira patiesība. Manas domas mani aizsauca pie Tevis. Uzreiz bija skaidrs, ka Tu esi īstais. Es lieliski varēju iedomāties sevi Tev blakus. Es atcerējos visus lieliskos rītus. Es ieliku Tavā plaukstā savu sirdi un nebaidījos. Tu man patiki. Es murrāju. Es padevos un atdevos. Es nemeklējos apkārt. Es visu piedevu un lūdzu piedošanu. Es biju Tava. Es esmu Tava.
Gāju un auklēju pie sevis šo domu – no visiem pasaules vīriešiem Tu man patīc vislabāk. Varen silta doma.
Zelta ziedi māmiņai,
Baltie skolotājai,
Koši sārtie Ļeņinam,
Laimes lolotājam.
nu, es varbūt rakstu tāpēc, lai izmainītu intonāciju. Nevis pret Tevi, bet vispār. Pret sevi. Lai pamanītu pustoņus. Citādi es sevi dzirdu pati savā šablonā. Man ir besis, bet es triecu jokus. Lielākoties. Ar citiem. Un nav tā, ka man būtu bail izrādīt vājumu vai es neprastu vai negribētu. Man vienkārši ir tāda intonācija iegūlusies. i'm cool. tas skaidrs, jā. bet ne tikai. buča, draudziņ, arlabunakti.
tā grūti paliek ap sirdi, ka nevar nerakstīt
tam nav sakara ar Tevi mīļais, es spēju ar Tevi runāt. man tikai vajag arī mazliet pabļaut. tas nekas, ka atbalsi nedzird. nevaig.
Navigate: (Next 20 Entries)