bet patiešām - ēst gatavošana mani iepriecina augstākajā mērā un atgriež garīgo līdzsvaru. ne velti šīgada apņemšanos sarakstā ir punkts par biežāku ēst gatavošanu. (whew)
Par smalkajām rīsu nūdelēm man tagad šis tas ir skaidrs. Es biju uz pareizā ceļa, sīpoli bija īstajā daudzumā un gatavības pakāpē, sojas mērci nudien var nežēlot, bet jāvāra viņas tik tiešām tikai 3 min. Un obligāti jānoskalo uzreiz pēc nokāšanas. Vēl jāizdomā, kā to olu tur iemočīt, lai nav omletē, bet gabaliņos. Bet garša bija īstā. Tagad vari nākt ciemos, jo nākamreiz būs jau uz goda.
Un klāt jebko. Gaļu, neko, svaigus dārzeņus, sēnes..
es esmu pārāk jauna un pārāk aktīva, bet tūdaļ būšu pārāk veca un pārāk sēne.
(hih, visu laiku esmu pārāka, lol)
bet šorīt tramvajā man atkal šķita, ka 23 ir vis vislabākais skaits. tā man šķita arī par 22.
vismaģiskākais mirklis pasaulē ir tad, kad meita iet pļavā viena vainagu pīt. Dievs vien zina, ko viņa tai brīdī dara un domā.
cilvēki, kas lieto no man ierastās radikāli atšķirīgu pārtiku, man šķiet aizdomīgi
ļoti daudz kas izmainījās otrdienas rītā, kad sapratu, ka mani mēnešreižu kavēšanās it nemaz neuztrauc.
un tad vēl šodienas neskaitāmie jautājumi, vai tik neesmu stāvoklī ;-)
Ernestīne un Vestards? :-)
lai ko arī es pati vai citi par mani nedomātu, es tomēr esmu gaužām sievišķīga būtne - mani mīļākie veikali ir smaržu un ziedu.
tās ir iedomas, ka jāpatērē noteikts naudas daudzums, lai justos labi (pēc cilvēka).
labi, ka es tagad to zinu :-)
būtu pajautājuši pirms kāda mēneša - goda vārds tā nedomāju! nē, nē - es skaidri redzēju, ka mans patērēšanas kārais zobs bija diezgan labi attīstīts, bet man šķita, ka tā ir neizbēgama laikmeta liksta un ka ir pietiekoši to saprast, un neieslīgt tiešām pārmērībās. tagad es zinu, ka tam var pretoties. un ka var gūt apmierinājumu arī citos veidos. arī mūsdienās. un ka no tā nemirst :-D
galu galā - penny saved, penny earned
Man šķiet, mēs kļūsim pa īstam par vissaskanīgāko pāri tad, kad es pieņemšu, ka Tu neesi reaktīvā lidmašīna, savukārt Tu sapratīsi, ka man vajag mazliet vairāk apgrozīties sabiedrībā nekā Tev.
Bet tā kopumā man viss ļoti patīk.
Diskdzinī iegriežas Map of the world skaņu celiņš un es krāmēju māju. Viss orbē. Kas var būt labāks par šo. Varbūt vienīgi tas, ja es krāmētu mūsu mājiņu.
es šodien negribu strādāt. vispār pēdējā laikā visādas atklāsmes nāk laukā, tikai nav laika un pacietības pierakstīt. varētu pat teikt, ka mana garīgā apātija ir beigusies un apņemšanās vairāk laika (domu laika) veltīt sev tiek realizēta.
Bet, runājot par šo, es izlasu un laikam nav tā īsti skaidrs, bet es gribēju teikt, ka man šķiet daudz vairāk plusos, nekā mīnusos. okei, protams, ir zināma nostaļğija pēc kaut kādām lietām, kuras ar Tevi atļāvos darīt tikai savos 18, jo diez vai tagad es mestos uz grīdas pirmajā randiņā ēst makaronus bez rokām ;-) bet kopumā tā attīstības spirāle iet likumsakarīgi uz augšu un man prieks, ka mēs spirālējamies tai līdzi.
ō, šorīt es tīšām izkāpu no troļļuka vienu pieturu iepriekš, gāju un baudīju pavasara smaržu.
gāju un noticēju, ka es kaut kad atkal būšu priecīga. te es runāju par to iracionālo prieku, kad gribas iespiegties un palēgties. par to, kurš uznāk kaut kādos absolūti nepiemērotos brīžos tāpat vien. pavasarī biežāk nekā citos gadalaikos :-)
lasot 2003. gada kalendārā-plānotājā atstātus ierakstus, secinu, ka esmu pieaugusi.
baidos, ka neatgriezeniski.
tagad es Tev esmu pieaugusi. ar saviem plusiem un mīnusiem.
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)