šī nakts bija bagātīga un ražena.
vispirms mēs ar asīzi bijām kļuvušas par darba kolēģēm, strādājām vienā kabinetā ar vēl kādu meiteni. es pirmajā darba dienā nezin kāpēc mēģināju piemērīt pa virsu normālajām darba drēbēm koši puķainu sieviešu kopējo peldkostīmu, kas man bija kādus 4 izmērus par lielu. aizmugurē bija sienams kā korsete. tāda es stāvēju - normālās bikses ar blūzīti un jaciņu, varbūt kaut kāds vēl džemperītis un pa virsu tas nedavilktais peldkostīms - kad ienāca cits kolēģis un aicināja mūs pusdienās.
savukārt rīta nomidzī vispār bija hits - atgriešanās zudušā laimībā (kas, starp citu, nekad tāda nav bijusi), rēķinu nokārtošana ar pagātni. bija tātad sanākšana ar vidusskolas klasesbiedriem, tāds kā salidojums, bet mācību stunda. katram bija jāiet klases priekšā un par kaut ko jārunā, laikam tipa kaut kāda brīvā mācību viela. es izdomāju, ka stāstīšu par savu dzīvi un tās dažādiem posmiem :) Tas bija patiesi svētlaimīgs brīdis - tā silti un retrospektīvi iziet cauri visam, kas bijis, un atstāstīt viņiem. biju laimīga un pārliecināta.
ar viņiemm starp citu, man nekad nav bijušas siltas attiecības. galu galā - pievienojos tikai 10. klasē. turklāt no laukiem. uz klases atkaltikšanos pagājušogad tā arī neaizgāju.
vispār ir sajūta, ka aizvien guļu. esmu miss apātija un neizlēmība.