ab_hinc -

12:46

šodien izglītošanās diena. kas jauns, tātad:

Beļģijā piedalīšanās vēlēšanās ir OBLIGĀTA.
Katrai partijai vēlēšanu kandidātu sarakstā jāiekļauj vīriešu un sieviešu dzimuma kandidāti VIENĀDĀ SKAITĀ (!)
Pirmā pasaules kara laikā daudzi flāmiski runājoši karavīri gāja bojā, jo nesaprata franciski runājošo ofcieru pavēles. Tāpat daudzi flāmiski runājošie tika nepamatoti notiesāti, jo franciski runājošie tiesneši nesaprata viņu paskaidrojumus. Drīz pēc tam valodu jautājumu nostiprināja Konstitūcijā.
Karalis var nominēt 15 ministrus un premjerministru. Ja ministru skaits būs 15, to vidū jābūt 7 flāmiski runājošiem un 7 franciski runājošiem. Premjerministrs tādā gadījumā var but franciski vai flāmiski runājošs. Ja ministru skaits būs 14, jābūt 7 flāmiskiem, 7 franciskiem un par ministru prezidentu ir jāizvēl viens no jau esošajiem ministriem, flāmiski vai franciski runājošiem.
Atbilstoši 2002. gada izmaiņām Konstitūcijā, ari ministru kabinetā jābūt abu dzimumu pārstāvjiem. "Tādējādi karalis vairs nedrīkst nominēt tikai vīriešu vai tikai sieviešu dzimuma ministrus/-es." (par šo gan es saķiķinājos)

Pirmās parlamenta vēlēšanas notika 1831. gadā, kad balsoja tikai turīgie iedzīvotāji, jo tie bija vienīgie, kas varēja samaksāt "dalības maksu". Trūcīgākās klases, protams, protestēja, un 1893. gadā notika vispārējas vēlēšanas, kurās bez maksas varēja piedalīties VISI 25 gadus sasniegušie vīr.dz. iedzīvotāji. Tiesa - tiem, kas piemaksāja, bija 2 vai pat 3 balsis.

Beļģija bija unitāra valsts no 1831. līdz 1970. gadam.
1968. gadā Briseles universitātē notika šķelšanās un tā sadalījās 2 daļās - franciski runājošā un flāmiski runājošā. Tas bija nozīmigs pagrieziena punkts atšķirīgo kopienu oficiālā atdalīšanā, izveidojot federālu valsti.
(1968. gadā notika arī slavenie studentu nemieri Francijas universitātēs)

Beļģijā pastāv atšķirīgs administratīvais iedalījums, ja runā par kultūras vai ekonomiskajiem jautājumiem.