Kā var kaut kas, kas uz Tevi neattiecas (vismaz tieši) šitā iesēsties galvā. Nesaprotu un viss. Nu jau būs kāds krietns laiciņš, kā cīnos ar šito seriāla zvaigzni un viņas līkločiem... Un joprojām, nezinu, ko jaunu uzzināšu nākamajā dienā. Tas gandrīz kā aklajam iet pa lielveikalu un katru dienu atrast ko jaunu. Dažreiz tas iepriecina (kad izdodas sameklēt, ko vajadzīgu), bet dažreiz uzsit dusmu un liek domāt, kapēc tā.

Kaut kā stulbi šitā skumt par to, kas ir tik tuvs, bet tajā pašā laikā nesasniedzams. Gruzos tālāk. Pat 28 Days Later neuzlabo omu :S
Vienkārši PSD.

Tomēr cilvēki ir ziņkārīgas būtnes, un ja vēl ir paveicies dabūt no vecākiem pietiekoši labu pelēko šūnu pūriņu, tad kas tik neatklājas, kad labi paskatās.
Šoreiz par upuri krita cilvēciņš, kurš tālu nav jāmeklē. Esmu sācis skatīties un redzu daudz un sīki. Itkā nejauši, bet laikam jau tomēr likumsakarīgi, ka man galvā rodās tieši tie jautājumi, kas uzdodot nes īstās atbildes.
Interesanti vai ar saviem jautājumiem varu likt cilvēkam, kas principā nemelo, melot? Droši vien ka varu jau. Iedzen stūrī un lai tiktu prom samelosies... Tad jau redzēs.
Pats par sevi: es savādāk nemāku... Par kaut ko ir jādomā. Brīvdienās domāju, kā labāk nogalēt kādu zvēriņu, pašam nesavainoties darbojoties ar nazi, smērējot sviestmaizes un ne-tikai utt., bet DD domas iet citur, un Tu ir pateicīgs materiāls domāšanai.

Var jau būt, ka ir taisnība un neesi pateicīgs materiāls, varbūt arī esi...

Incanti rīt ar mani kāds runās? Ja nē būs jādomā kā atvainoties...

Diena, kā diena, skypoju, dzeru tēju un visādi citādi darbojos. Vakarā dodos uz voli. Volis jau itkā ok, bet nu vienā strīdīgā momentā, kad es un Ivis cīnijāmies par bumbu, pamanās dažs sākt man pat braukt virsū. IBIO, tracina tādi āksti. Riktīgi uzsita dusmu, ja neredzēji, tad labāk paklusē nevis kaut kādas stulbības gvelz...
Likt spēlēt brālim pret brāli nav pareizi, pat ne šādos draudzīgos vakaros Grrrr

Esmu nonācis pie idejas, ka ar dūdiņām ir kā ar gaismas raķeti, kas iemesta tumšā akā. Krītot lejā tā visu laiku izgaismo kaut ko jaunu, neredzētu, negaidītu. Nē nu tiešām, nebeidz mani pārsteigt...

Viņas saprast laikam patiešām nav lemts mums vīriešiem, varam tikai pacensties pēc iespējas mazāk mīnusiņus savākt un cerēt, ka kādreiz tikšu apgaismots pēc kādiem principiem te viss notiekas...

Ir, ir!!! Ārā beidzot ir jūtams īstens vēsums... Tas priecē un palīdz domāt, vienkārši patīk nestandarta laika apstākļi.
Esmu par vētrām, lietusgāzēm, sniegputeņiem un negaisiem.

Mājas-Mežš-Medības. Klasiskais nedēļas nogales pavadīšanas modelis. Nekā sevišķi interesanta, bet tikai iknedēļas galvas izvēdināšana un adrenalīna deva. Vakarā patīkams nogurums, kas pārņem visu ķermeni. Jeeee
Prieks par pirmo sniegu - tāds balts un vēss. Pārklāj skaļo pasauli ar savu priekškaru...

Ir atkal klāt 5-diena, bet prieka no tā nekāda. Pat dūdiņas iekš Zinību smeltuves taujā, kapēc vēl sēžu lekcijā vai patiešām nav ko darīt. Bet tā nu tas ir, darīt ta nav ko. Doties uz savu mazo, kluso pilsētiņu 21-os vai 24-os ir pilnīgi vienalga. Tad jau labāk sēdēt lekcijā nevis pie PC bezmērķīgi klimst pa inetu.

Ejot pāri Vantiniekam atkal sāku prātot. Padomāju un nonācu pie secinājuma, ka gada laikā nekas labs ar mani garīgā ziņa nav noticis. Esmu kļuvis tikai vēl vairāk un vieglāk sadusmojams un aizkaitināms. Pirms gada man katra diena bija, kā svētki, tagad tādas ir tikai reti kuras. IBIO teikšu skaidri un gaiši, nu kaut kas nav kārtībā. Priekšā arī nekas spīdošs neizskatās... :S

Nāksies vien kapāties tālāk pa šito izcirtumam līdzīgo dzīvi.

Mūzika: Korn - From Your Heart

Nākot mājās no Zinību smeltuves pie sevis prātoju, kas ir tas, kas liek vienam cilvēkam iepatikties otram...
Pirmām kārtām secināju, ka tas ir tas neredzamais ko cilvēki ierauga tikai esot otram cilvēkam tuvumā. Domas, runas veids, attieksme pret citiem, uzvedība, intereses un bailes, kā arī visas pārējās daudzās lietas, kas atklājās tikai tuvāk iepazīstot cilvēku. Nosauktās ir pirmās, ko ieraugam satiekoties ar svešinieku;
Otrais līmenis ir visai triviāls un cilvēcīgs. Cilvēkam ir jābūt daudz maz ar dabas dotumiem apveltītam (runāju par pretējā dzimuma pārstāvēm). Tā teikt dabiskais skaistums. Šeitam katram gaume ir savādāka, bet nu cik esmu novērojis priekšroka tiek dota augumā mazākām dūdiņām - nez kapēc tā :? moki tas vēsturiski tā iegājies. Par to, kādas kuram patīk kājas (līkas vai taisnas), rokas (spalvainas vai nē), krūtis, kakla līnija, pirksti un dibens - tas lai paliek katra paša ziņā. Vai tas ir atbilstošs viņa standartiem vai nē. Pats esmu laikam vecmodīgs un cenšos nevērtēt nevienu, nav smuki tā... Ja kāds pats uzprasās lai izsakos, tad arī pasaku kā tas izskatās no malas.
Trešais un ne-mazāk svarīgais ir tas, kā abas iepriekš pieminētās lietas sasaistās kopā un tiek darbinātas dzīvē. Ja arī šeitan viss ir kārtībā, tad arī ir gandrīz droši, ka cilvēciņš aizķers tevi...

Dīvaini tomēr, dzīvojot mazajā LV zemītē saskrieties ar cilvēkiem, kas Tevi var aizķert nav viegli... Sasodīti dīvaini tomēr, kā tas tā var būt?

Mūzika: Kaut kas no Shakiras

Viens cilvēciņš šādus vārdus uzrakstīja "Vecāki mani bērnībā mācija draudzēties un spēlēties ar visiem bērniem smilšukastē..."
Viedi tomēr, kaut arī es tā vēl nemāku :S