: piektdiena. uzmetumi.
Dažas piezīmes, kas radušās kādā laika posmā. Hronoloģijas nav.
Dažas piezīmes, kas radušās kādā laika posmā. Hronoloģijas nav.
- dažkārt ir tā vērts aiziet uz kādu no daudzo ārstu biedrību sēdēm. ne lai dabūtu papīru, ka esi varens un centīgs, bet lai redzētu par kādiem krabjiem nevajadzētu kļūt. tas, protams, nav par visiem un absolūtās kategorijās, bet tomēr, ir labi redzēt, kā nebūt. tas nenozīmē, ka uzreiz zināms, kā būt, bet tomēr.
- jocīgi. 12:00 dienā un pilsētas centrs pilns cilvēku. nez. laikam zirgs no mazpilsētas radis, ka dienas vidū pilsētā neviena nav, jo strādā, skolā, bet rīga pilna. grūti izmīties tai burzmai cauri. un tie cilvēki dienas vidū ir tik skaisti ģērbušies. sen nebija redzēts. halāti un pidžamas.
- jā. mīšanās. 30km dienā (lai ar riteni tiktu līdz gaiļezeram no pārdaugavas, apmēram 1h), šķiet, ir laba lieta. tikai tagad zirgam ir zirga kvadricepsi. njā. redz kur mana tēva gēni 'lien laukā'. nē, nevis muskuļi paliek stingri un savelkas cieši un konsolidēti, bet būm! uzbliežas lieli kā tādam svaru cēlājam (kas arī tēvs bija, ārpus savas milzu politiskās karjeras mūsu mazajā pilsētā, he). traki daudz drēbes piesviedrēju.
- vispirms pazuda pīrsinga bumbiņa, tad kājiņa, tad nebija laika aizmīt līdz kādam salonam pēc jauna, bet tagad mans tragus caurums jau aizaudzis ciet. tā pat kā draudzība, kuru saistīja šis piedzīvojums. tad vienam nav laika atrakstīt, tad otram, tad beigās viss šķiet bezjēdzīgi.
- regulāri jāliek brilles (nebija regulāri), jo jālasa, jālasa, jālasa. besis. janvārī pirmais The Eksāmens. nez. nav jau pirmo reizi The pārbaudījumi.
- es nezinu, ko es gribu darīt, kad pabeigšu.
- man šķiet jeb es jūtos tā, kā saka, kā jūtas tīņi. not cool. vai arī tam posmam ir arī otrais vilnis? :D
- zirgs reiz sev teica, ka par psihoģenitālijām jeb iekšām cibā nerakstīs. rakstīs, ko interesantu. tā kā lielā daļa no šī ieraksta ir iekšas, tad lai nu tagad kas interesants. TED runā noskatījos vienu franču neirozinātnieci, kas stāstīja par neironu reģenerāciju un rašanos hipokampā visas dzīves laikā. jā, tā tas notiek. Apmēram, šķiet, 50 gadu vecumā visi hipokampa neironi esot nomainīti uz jauniem. tā ka nav gluži tā, ka vienreiz uzbūvējam smadzenes un tad tā līdz beigām. life matters. tajā pašā runā viņa arī apkopoja tās lietas, kas veicina neironu rašanos un tās, kas kavē. kas ir interesanti - ēdiena konsistence ir svarīga! Kraukšķīgs un košļājams ēdiens ir neironus veicinošs, pļura un maigie ēdieni neveicina. un fast foods, vēl bez kardiovaskulārās katastrofas, kavē arī neiroģenēzi. bet tad kāpēc cilvēkus tik ļoti saista un vilina fast foods un komforta ēdieni? kāpēc smadzenes, kas iegūst no košļāšanas un burkāniem, tik ļoti pavelkas uz burkānu smūsiju? (Jā, btw, lūk, mana atbilde, kāpēc sūkt ēdienu caur salmiņu ir nevis forši, bet jocīgi. :D )