Madara

September 12th, 2007

12:25 am - Kā Tev

Kā toreiz laime bira
Caur jūtu nedrošību
Arī tagad ir tā
Mazliet rūgti sāsāpēti.
Nepārprotams attālums
Starp pašu galveno
Tas lēni sagrauž
Kā toreiz sen.
Vienmērīgā drošībā
Nepareizā drošībā
Turi mani sekli saprātā.
Neticībā.
Nomākti.
Brīnos es
Aizvien šeit
Aizvien vēlmē
Aizvien patiesā.
Tev neticīgais
Es ildzinos

09:51 pm - Un. Un. Un.

Šodien tieši domāju par lietu.
Un tik burvīgi- tas atnāca mirklī, kad visskaistāk iederējās, un pieglaudās lāses manam vēsam vaigam.
Un, ārprāc, tā bija tā sajūta, kādas mēdz būt tajos retos pilnīgas brīvības mirkļos. Es nezinu, kurā sekundē nolēmu vairs nesāpināties, bet kļuva vieglāk. Pēcpusdienas histērija un lidojošie priekšmeti (nevienam neciešot) aizgāja tālā atmiņā.
Un tagad esmu kamene. Svītraina un piemīlīga. /spiedz/
Un man padeva roku.
Klusums man šodien nepatīk. Es pat zinu kāpēc, es beidzot zinu. Negribēju kam tādam noticēt, tagad samulsusi stāvu jūtu vētrā. Tā ir tā pati vētra, kura reiz mani saindēja un noindēja. Un tagad būs tāpat (?) Un Tu pieļausi (?)
Un, vispār, trakas lietas..
Powered by Sviesta Ciba