Es ciest nevaru to sajūtu, kad krūtīs ir tukšums, kurš plešas arvien plašāks.
Un tajā brīdī nav neviena kam uzticēties, jo vienmēr ir sajūta, ka nesapratīs, ka nepieņemems, ka tādas sajūtas var arī būt, jo "tā tak nedrīkst, tas nav pieņemami" (jā, tieši šādas atbildes es esmu arī saņēmusi).

Laikam jau kārtējo reizi jāsamierinās, vai tad ir arī citas opcijas?!