Savos nodomos cilvēks vienmēr ir liels.
To izpildē - ne.

Tu piedzimsti, izdzīvo bērnību, pieaudz, iemīlies, veido ģimeni, nosirmo.
Bērnībā sapņoju par savu kāzu dienu (skaistā, baltā kleitā) ar puisi kuru no sirds mīlēšu un tas būs uz mūžīgiem laikiem- laimīgi.
Tikai kad izaudz, tas viss nemaz nav tik vienkārši kā bērnībā liekas.
Iemīlies, izšķiries, iemīlies un tā var mūžīgi vilkties, jo šķiet, ka tava īsta nemaz neeksistē.
Vīrieši mums sievietēm iemāca būt stiprākām, mūs lutina, gādā, taču bieži vien liek arī vilties.
Kāda velna pēc mīlestība ir tik sāpīga, tieši tad kad visstiprāk iemīlies tev pagriež muguru.