Laikam ir tā, ka tiklīdz nodomā cik viss ir skaisti un lieliski, tā Tu saņem belzienu, lai saprastu, ka esi uz zemes, ne paradīzē. Pa ilgiem laikiem vakar pamatīgi nopinkšķējos, domās nolamāju visus vīriešus, uzkliedzu sevējam, kad viņš beidzot ieradās mājās un centos aizmigt.. Grūti bija, bet kkā jau iemigu.. No rīta pamodos, aprunājāmies.. Neko.. Piedots ir, bet aizmirsts nav! Dzirdēju pietiekami uzmundrinošu teikumu no mīļotā puses, lai varētu pasmaidīt- mums ir jāprecas, nevis jāšķiras! =) Beidzot, beidzot iesim uz JRT "Mēnesis uz laukiem". Dabūjām pēdejās biļetes, pietam, ne mēs, bet mūsu bijušā klasesbiedra mamma stāvēja rindā un paspēja nopirkt pēdējās sev un mums. Laikam nākošo reizi būs jāstāv no pl.8, lai kko jēdzīgu dabūtu.. Nu jā, bet vispār laiciņš šodien foršs, saulīte spīd, iesim uz veco skoliņu apraudzīt kl.audzinātāju un gan jau, ka kādu kafiju arī iedzert =) |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On 12. Aprīlis 2006, 13:00, austrinjsh commented: priecājos atkal te manīt :) |