bļin..........

viss ko es varu pateikt ir viens liels bļin....

jutos, ka izdzirsta jāņoga
gulejis naktī gandriz vispār neesmu, jo daļu nakts pavadiju Beberu ciemata lakojot parketu...
nu bļin
vajadzeja tam lunim līs augšā uz otro stāvu un pēc tam gažties zemē uz pirmo ar visām trepēm
un tad vēl ved viņu uz traumpunktu šūt galvu...

nu bļin,bļin...
viss lakas klājums bij jaslīpē nost
jātīra
un atkal jāklāj divās kārtās
starp katru kārtu gaidot kādu stundu

nu bļin...
tā lakas smaka
atklājās, ka man pret šo laku ir alreģija
asaras asaroja tā itkā es grieztu sīpolus

kamēr es lakoju gar manu degunu lēni lidinājās muša un jo vairāk es uzklāju lakas, jo mušas lidojums kluva slābanāks...
līdz tā vienkārši nokrita...
bļin....
kad beidzu es pat nevēlējo redzēt cik ir pūlkstens

kad krāvu mašīna aprīkojumu...es atviegloti nopūtos
diena ir galā...
bļin, bet šodien tak arī ir vēl jāstrādā...jo tas akrobāts sabojāja vel eļas klājumu, kas šodien jāpārlabo....
bļin...

vakarā, jebdrīzāk jau naktī, kad krāvu masīnā GOLIJU(sliēpējama mašina 1000ls vērtībā, kuru savaldīt ir pagrūti)
paskatijos debeīs un tur bija zvaigsnes
manā sisrsniņā iestājās miers un lielais pofigs
kad gāju gērbties redzēju, kā aiz mājās pļavā ganās 3 zirgi
viens iezviedzās un sāka bubināt...
divi tumšbrūni un viens pelēcīgs
nu īsti smukumi...

bļin
tulīt būs jāceļ pakaļa jāņem rokā ģibiļņiks un jāzvana priekšniekam, ka lekcija man beigusies
lai brauc man pakaļ
atrak nokļūšu Beberu ciematā, ātrāk beigšu, ātrāk tikšu prom...

bļin...
tomēr domas ir labas...
domas ir par viņu...