Waaargh, liekas, ka putekšņu alerģija has finally kicked in -_- Un es jau atkal naivi cerēju, ka varbūt šogad ar to nevajadzēs noņemties. Bet, kas tev deva, asaro acis, kašājas deguns un kakls, un rezultātā man tagad ir viegli nazāla balss un aizsmakums.
Nu jā, bet vispār jau nav nekāds brīnums, tikko paskatījos, ka visas palodzes nopūstas gluži dzeltenas ar putekšņiem.

Tā kā klāt ir tas gada laiks, kad noslēgumu darbu termiņi, un semestris kopumā, tuvojas beigām, nolēmu, ka nenāks par ļaunu visas istabā esošās spuldzes (t.i. divas, no kurām pastāvīgi izmantoju tikai vienu) nomainīt uz milzīgām energoefektīvajām spuldzēm. Un daaaaamn, neatceros pēdējo reizi, kad pie manis būtu bijis tik gaišs!! :D Vismaz maiga puskrēsla tagad nebūs par iemeslu vēlmei mest darbus pie malas un nosnausties.

Mmm, un to žiguli es rotātu ar plastmasas puķēm :D

Tagad es prātoju par to, ka būtu forši, ja man būtu zaļš žigulis, ar kuru doties iekarot vasaras vakarus, skanot Balkānu mūzikai :D

Šodien visu laiku winampā uzlec Balkānu mūzika un tāpēc visu laiku gribas dejot, jo tā ir mūzika, pie kuras ES nevaru nosēdēt mierā ^_^

Ā, un vēl no rīta piezvanīja vecāmamma, lai pateiktu, ka laukos ir tik auksts, ka no gaisa krīt sniegpārsliņas. Tas ievu ziedēšanas laiks ir maģisks, vai ziniet. Otrdienas naktī šeit pie manis atkal bija tāds laiks, ka pilnīgi nebija citu variantu, kā klausīties to gabalu no fonda Viegli pirmā albuma. Nakts, pilnīgi dzidras debesis ar mirdzošām zvaigznēm, ievziedu smarža, trakoti pogo lakstīgalas, sarejas suņi un pie atvērta loga nedaudz stingst pirksti.

Jau kopš pusdesmitiem rītā kaimiņi ļoti skaļi pārmaiņus klausās divas tuctuc dziesmas. Turklāt ik pa laikam viņi pat neļauj dziesmām izskanēt, bet liek vai nu otru, vai pārslēdz to pašu atkal uz sākumu. WTF!? Ja man būtu tāda ekstra kā disku rakstītājs, es pilnīgi nopietni ierakstītu viņiem disku un atstātu pie durvīm ar chmok chmok zīmīti :D

Piedzīvojumi ar kaimiņiem #miljons :D Jeeebal.