Brīdī, kad Cibā panesas diskusijas par dzimtes tēmām, manī tiešām ir sajūta, ka "the world is burning". Nolādētais etnocentrisms un kulturbrille -_-

Beidzot arī es esmu sasniegusi to stadiju, kad esmu gatava apraudāties pie sava lauka darba ziņojuma. Kā teica mans kursabriedis, to nekad nezina pirms tam, tas vienkārši notiek, sagraujot visu, kam tu tici un uz ko ceri. Vientulība un mirstošas cerības - labākais decembra dzēriens, yo.

Rakstu antropo finanšu lietpratības pētījumam analīzi par ģimenes pamatvērtībām un man ir tas galīgais 'faith in humanity restored'. Morālā ekonomika ir kaut ka tik ļoti fascinējošs un pozitīvs! Šie brīži ir tie, kuru dēļ mans darbs pilnīgi noteikti ir vērts pilnīgi visa, kas tajā tiek ieguldīts. Ārprāc, manī ir Tāds Prieks!

Ar minci izrunājāmies viens par otra sesijas laika kreņķiem. Secinājums - tagad mēs neesam nekādi minči, bet gan grumpy cats. Aij, nejauki, kad nesanāk uzmundrināt un atliek tikai saprast, ka situācija ir viena.

Izdomāju lielisku lauka darba nosaukumu!!

Ahh, man nāk miegs, ir iedvesma (un pamatīga nepieciešamība) strādāt, gribas atpūsties vienītī, pietrūkst savu briedīšu. --> Raujos uz pusēm!

Skaists doom bleķis ar lielisku vokālu un basu klikklik