Šodien darbā kaut kāda jocīga diena - nekas nenotiek, visi tādi rāmi un izklīduši pa sazin kurieni. Pēc pēdējās nedēļas dizaindarbu maratona arī es neibilstu te vienkārši pabūt un palasīt Cibu un ziņas. Jo, ļoti iespējams, šis rāmums ilgs tikai pirmo dienas pusi, lai pēcpusdienā sāktos kaut kāds vājprāts, jo pie mums te bieži tā gadās. Bet vispār jau šis posms tuvojas noslēgumam un man nebūs diži ilgāk vairs jāilgojas pēc antropo-studijām :)

Darot to, ko es tagad daru, nevaru vien beigt priecāties par to, ka laikus apjēdzu, ka nodarbošanās ar grafisko dizainu maizes pelnīšanai nav kaut kas tāds, ko es gribētu un varētu pavilkt :D

Ja es reiz būšu ome*, tad staigāšu visu laiku sparkly apģērbos. Vo!


*Tobiš, veca, nevis obligāti ar mazbērniem.

Šodien ne sūda neesmu izdarījusi. NE SŪDA!

(Vismaz pēc maniem ieskatiem par darbu.)

Šodien slinkums strādāt. Patiesībā tā īsti nav arī ko, jo tekošais darba uzdevums vēl nav līdz galam noformulēts. Tas gan nozīmē, ka līdz nedēļas nogalei atlikušās dienas būs trakas. Toties šodien mans darba mēnesis ir tieši pusē ^_^

Šodien ārā pie darba spēlē nevis pūtēju grupa, kā ierasts, bet gan indiānis, kurš biežāk redzams pie Origo. Viņa mūzika ir absolūti nesaderīga ar biroja atmosfēru :D Toties pūtēju spēlētais gabals no Rokija man vienmēr liek sasmieties. (Nu labi, tagad es smejos arī par indiāņa "Heijaheija-a-aa")

Ak, atmosfēra, kāpēc tu tik stipri šodien spied!?