Brīdis, kad nekas cits nav darāms un tu nolem, ka gotta stop being a whiny little bitch un jāuzraksta arī pēdējais palikušais parāda uzdevums, ko biju domājusi nerakstīt, taču šodien laikam ir pēdējā diena, kad to vēl varētu iesniegt un līdz ar to - why not!?, jo es taču to varu un kāpēc lai to nedarītu, ja reiz tas attiecas uz maniem tuvākajiem un tālākajiem mērķiem dzīvē.

Bļe, es tikko noķēru to sajūtu, ka daru kaut ko sociāli relevantu!! Tā sajūta tik ļoti silda sirdi ^_^

Man te šobrīd varētu Super Saiyan mode'ā cīnīties ar pēdējo eseju, bet tā vietā es klausos miega dziesmiņas un apstrādāju bildes. Wtf, smadzenes, wtf!?

Kad šai sesijai pienāks gals, es vienkārši aizdzeršos lopā netīra panka pavadījumā. Vispār ir tā, ka varētu pat actually aiziet uz kādu koncertu pamošot, lai sajustos dzīvi, brīvi un eiforiski.

Nez, iespējams, ka tas viss iepriekšējā ierakstā minētais liecina par to, ka patiešām ir laiks sākt nopietni specializēties vienā virzienā, jo vispār es sevī sajūtu tādu kā teoriju bīdīšanas potenciālu, ko būtu forši realizēt, jo līdz šim man ir diezgan grūti gājis ar teorijām, tobiš, praktiskie pētnieciskie darbi man sokas daudz labāk un raitāk. Līdz ar to teoretizēšana būtu visai loģisks nākamais solis akadēmiskās izaugsmes gaitās. Jebkurā gadījumā, viss šis mani pārliecina par to, ka ir kur pilnveidoties, un to saprast un darīt tālākās studijas ļoti palīdz.

Nē, nu tiešām, man šajā semestrī ir aizgājis kaut kāds akadēmiskais šizo. Prokrastinēju pāri pēdējā brīža robežām (aka konstanti kavēju visus termiņus), tad piesēžos un uzkapāju diezgan krutus gabalus, kas absolūti pārsniedz visas pieņemamās apjoma pārsniegšanas robežas, līdz ar to pēdējie metri sastāv no darbu pārstrukturēšanas un in general saīsināšanas. Un nē, tas nav tāpēc, ka es izvēlētos pārāk plašas tēmas vai kā, man vienkārši ir daudz ko teikt un gribas to visu pateikt. Rezultātā tas viss rosina lielās pārdomas par nākotni un lielo dzīvi pēc katra darba nodošanas par tēmu "sociāli nozīmīgs darbs un pašrealizēšanās" :D Ai, nu pilnīgs trakums!

Tikko ievēroju, ka pēdējā laikā mani ieraksti šeit palikuši salīdzinoši gari, kas skaidri parāda to, ka es pārāk daudz laika pavadu vienītī :D