| May. 16th, 2005 @ 12:11 pm ********* |
|---|
| Sajuuta taada kaa maldoties pa tumsu. Tu saredzi cilveeka veidolu, bet neredzi vinju pashu. Tu dzirdi ko vinjsh runaa un tu vinju sajuuti caur vaardiem, domaam un dziives attiexmes, bet tad iespiid gaismas stars un tu saredzi vinja patieso es.(?) Vai maz ir iespeejams tik ljoti kljuudiities cilveeka noveerteejumaa? Liidz shim taa naf bijis, bet visam pienaak pirmaa reize. Bet shoreiz te naf vainiigs neviens iznjemot mani, jo es biju taa, kas uztveera tumsaa vinja vaardus un domas, es biju taa, kas neljaava iespiideet gaismas staram, un nu es esmu taa, kam naak smiekli par visu, jo kaarteejo reizi muljkjos esmu atstaata es..maybe taa ir mana iistaa vieta? vienkaarshi beidzot tas jaapienjem un jaaizniicina peedeejie pretoshanaas asni, jo no naatru staadiem rozes neizaugs. |
