Sirds čuksti klusumā...

Šodien es uzvedos pavisam dīvaini - brīžiem jūtos ļoti laimīga, bet pēc minūtes jau nāk pinkšķis... Vai tā ir mīlestība?....Kas vispār ir mīlestība? Vai kāds man var to pateikt? Ir tik jauki apzināties, ka mani mīl... man patīkī šī sajūta... Priecājos, ka viņu nepaņēma armijā....nezinu, kā būtu iztikusi bez viņa veselu gadu.... skumstu, jo viņš ir Rīgā....satikšu tikai rītvakar....viņš ir prom jau trešo dienu... es tā ilgojos... Paldies tev, Dieviņ, ka tu man viņu devi... Tu zini, cik ļoti man trūka mīlestības....cik ļoti es vēlējos savā mīlestībā ar kādu dalīties....es viņu pazīstu tikai nedaudz vairāk par mēnesi, bet, ja viņš mani bildinātu, es nedomājot teiktu: "Jā!"....tā taču ir mīlestība? Es tā vismaz ceru, jo man tā gribas skriet pie viņa un teikt, ka mīlu viņu, bet melot es negribu...