Sirds čuksti klusumā...
neviens mani nedzird
Par brīvdienām....
Posted on 2005.08.15 at 11:33Sestdiena bija samērā dulla diena - braucām uz Rīgu uz Vitas suņuka izstādi un pēctam uz Ādažien pie Štrausa uz armiju... Bija jāceļas 4:20, jo Zaķis brauca pēc Gata uz nomu pēc mašīnas.... 5:30 braucām pie Vitas, lai dotos ceļā uz Rīgu.... No Vitas mājām startējām 6os, pirms tam mums gadījās pirmā ķibele - piebraucām pie gata mājām, jo viņam vajadzēja kaut ko vēl paņemt, bet pēc tam nevarējām pielaist mašīnu... pēc 5 minūšu pūliņiem mums tas tomēr izdevās . Uz Rīgu mēs devāmies 2 mašīnās - vienā Vita ar vecākiem un rotiņu vārdā Gerds, un otrā mašīnā mēs ar Zaķi un Gati. Bija doma, ka Saldū Vita pārsēdīsies pie mums - bet neviens nespēja iedomāties, ka tas notiks vēl ātrāk... nedaudz aiz Liepājas mēs lūdzām atļauju apdzīt viņu mašīnu, lai mazliet palidotu... kad atļauja tika dota, mēs īsā laikā attālinājāmies no viņiem un drīz bijām kādus 10 km no Saldus, kad saņēmām no Vitas SMS, ka viņiem mašīna esot saplīsusi.. mēs uzreiz metam savu balto Omegu uz riņķi un dodamies palīgā - braucam un braucam, bet viņu kā nav tā nav... izrādās bijām baigo gabalu aizskrējuši ... kad sasniedzām viņējo mašīnu noskaidrojām, ka viņiem ir problēmas ar dzesēšanas sistēmu - motors visu laiku pārkarst... mašīnu itkā saveda kārtībā un mēs atsākām ceļu... kad bijām nobraukuši kādus 5 km atklājām, ka atpakaļskata spogulī neredzam vairs otro mašīnu - protams, atkal saplīsusi... Vitucius nervozē un uztraucas, jo viņai ar visu suni jātiek līdz 10iem uz rīgu piereģistrēties sacensībām...sarunājām, ka vita ar visu suni pārsēdīsies pie mums un mēs brauksim tālāk, bet Vitas vecāki centīsies savest kārtībā mašīnu un paspēt uz sacensībām. Tā nu atbīdījām priekšējo sēdekli līdz galam un tur apsēdās vita un nabaga roķiks dabūja sēdēt pie viņas kājām...tā mēs ceļu turpinājām tālāk... pirms Ŗīgas apstājām izstaidzināt suņuku un mēs atkal nevarējām pielaist mašīnu... jau izsmējāmies, ka jāsūta SMS vecākiem, ka tagad mums neiet mašīna bet tomēr viss nokārtojās... Rīga mums visiem nepatika.. visiem pirmā doma iebraucot pilsētā bija - gribu atpakaļ uz Liepāju... Arī Vitas vecāki galu galā drīz vien ieradās.... Suņu izstāde bija jautra.. turbija suņi dikti daudz suņi... Kā mēs smējāmies, mēs suņus apskatījāmies kādu pusgada normu... apmēram 800 suņuki tur bija... Pēc sacensībām, kur Vita ar Gerdiņu dabūja 3. un 1. vietu, atdevām rotiņu vecākiem, kas devās mājās, un devāmies uz Ādažiem apciemot Štrausu... stundiņu tur paciemojāmies un tad braucām mājās...Izbraucot no Rīgas, iesēdāmies astē "sponsoram" skaistam, melnam Dodžam - tāds skaistulis nebija redzēts... Tā nu mēs lidojām aiz džipa uz 120 -160 km/h un aiz mums uzradās vēl pāris tikpat gudras mašīnas... Lidojot cauri Bikstiem pie ēstuvītes ieraudzījām Vitas vecāku zilo pasātu... tad nu pazvanījām, novēlējām labu apetīti un teicām, ka gaidīsim Saldū. Īsi pirm Saldus mēs izdomājām apdzīt to džipu, jo gribējām viņu redzēt arī no priekšpuses... tas izdevās, bet spidometrs laikam bija līdz galam (galējā atzīme 220).... nu baigais skaistulis bija tas džips!!! Izrādījās, ka arī viņš apstājās Saldū... tur arī viņu nobildējām... Pēc Saldus samērā prātīgi (apmēram 120 km/h) turpinājām ceļu uz mājām... kā par nelaimi pirms Skrundas uzrāvāmies uz . Kā man tie jāņtārpiņi ir noriebušies!!!! Jau atro reizi uzraujamies un uz to pašu ātrumu.... viņi arī, iebraukuši savu auto krūmos un skatās ātrumu, un kad ierauga kādu pārkāpēju lien ārā un vicina savu zizli . Stulbeņi, Gatis dabūja otro soda punktu Visādi citādi, šis brauciens bija izdevies.