Sirds čuksti klusumā...
neviens mani nedzird
pārdomas
Posted on 2005.08.12 at 16:03Nu, tā, kādu brītiņu neesu šeit rakstījusi un šis tas ir noticies un šis tas ir ieplānots....
Galvenais, kas ir noticies, ir - esmu iemācījusies slidot... nu ne tā pilnīgi droši un stabili... bet prātīgi un nedaudz trīcošu sirsniņu... toties pie maliņas nav jāturās.... varu arī laukumam pāri pārslidot :) esmu tik lepna un laimīga :)) Tiesa, kas tiesa, apkritu arī.... tā smuki nosēdos uz ledus... labi, ka Zaķis atsteidzās palīgā...bija grūti tikt augšā.... biju vēl šokā... kā pa brīnumu, dibenu nesasitu, bet zilumi uz plaukstām bija smuki :) .... vēl tagad ir nedaudz redzami ..(kritu es pirms 5 dienām)... kā pa brīnumu, kritiens nav mani sabaidījis...gluži otrādi... es vairs nebaidos krist... vismaz ne tik ljoti kā agrāk... es tā gribu slidot.. izbaudīt to brīvības un lidojuma sajūtu... dievīgi... aizveru acis.... jūtu ledushalles smaržu.. (ledus, nevis sasvīdušo īrēto slidu :) )... dzirdu mūziku...redzu ledushallei raksturīgo gaismu... un jūtu... es slīdu pa ledu...
skumji. ka Zaķa māsas kaķīti nācās iemidzināt... mīļš runcītis bija... bet kaut kādi cilvēki viņam ar riteni pārbrauca pāri... 5 dienas viņš nebija mājās... pirmdien pārnāca, bet nav dzīvotājs :( Ārprāc, rīt jāceļas 4os... brauksim uz Rīgu un Ādažiem... būs atkal trakais brauciens :)