Sirds čuksti klusumā...
neviens mani nedzird
Vakar uzzināju par vēl vienu aktivitāti, kas man ļoti patīk - man patīk SLIDOT!!! Tas ir tik jauki... ir jauka sajūta, ja izdodas tikt prom no besīgās, spilgti zilās laukuma maliņas..... gluži pastāvīgi man tas neizdevās... biju susuriņam pie rokas... bet tas ir vēl jaukāk nekā slidot vienai... diez cik stabila vēl neesu... viena varu tikai lēnām slidināties uz priekšu pus metru no maliņas, lai vajadzības gadījumā varētu pieturēties... bet mēs bijām arī laukuma vidū... nu tur uz tā melnā punkta, kur šibu izspēlē.... arī Gatiņš iemācījās... nebija tik traki...tagad gaidām svētdienu... atkal iesim slidot :) Es mīlu savu Susuriņu, dikti dikti.... interesanti, ka sākumā slidojot, ja es turos pie malas, es nevaru paslidot... varu tikai slīdēt uz priekšu...bet ja es turos Susuriņam pie rokas, tad es varu tiiri braši paslidot.... dīvaini, jo es dikti labi zinu, visticamāk, ja es kritīšu, tad Susuriņš arī kritīs līdzi... bet mīļotajam blakus es jūtos daudz drošāk. :)