Sirds čuksti klusumā...

2 skaisti lācīši skatās pa baltās mašīnas aizmugurējo logu....tik jauki....gribas viņiem pamāt....smiekli...jautrība...strauja bremzēšana....šoks....trieciens....olas pa visu salonu....šoferītim margarīna trauks klēpī...iela klāta ar sarkaniem un dzelteniem stikliem(plastmasām)...mētājas atlūzas no mašīnām...joprojām šoks....atvieglojums, ka abi esam dzīvi, sveiki un veseli....lācīši joprojām smaida tikai pamāt vairs negribās....trīcošām rokām (tas no šoka) vācu olas pa salonu.... uztraukums - otrajā mašīnā esot bērns....atvieglojums - viss kārtība, mazais laimīgs lēkā pa ietvi...joprojām šoks...gaidām policiju....sazvanām paziņas..sagaidījām policiju....1,5 stundas salām līdz saraksta visus papīrus....laimīgi devāmies mājās...vēl pēc kādām 2 stundām tikai sāku just, ka trieciens ir bijis, jo mugura nedaudz sāp... Morāle - 1)izdzīvo, kas piesprādzējas (visi bijām pisprādzējušies, un neviens neieguva nekādas traumas); 2)sekojiet satiksmes noteikumiem - ziemas riepas IR vajadzīgas - bremzēšanas ceļš bez tām palielinās apmēram 2 reizes. Rezultātā vēl joprojām neliels šoks. PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS!!! P.S. Izlasiet, iegaumējiet, bet tālāk nestāstiet ;)