sestdien iznācu no lu dabas mājas pāris minūtes pēc tam, kad bija notriekta meitene. gadu jaunāka par manu jaunāko bērnu. viņa nekustīga gulēja uz ietves uz sejas, seju apklāja pusgari mati. kāda sieviete sauca ātros, pēc adreses nosaukšanas prasīja, ko tagad darīt. kāds jaunietis mēģināja atsegt matus no meitenes sejas, lai pārliecinātos, vai nav bloķēta elpošana. no apstājušās garāmbraucošās mašīnas cilvēki steidzās ar follija segu. kādus 30 m tālāk uz ietves uz muguras gulēja jauns vīrietis, pārsistu galvu, bet pie samaņas. aiz viņa, dziļāk nost no brauktuves, kā vēlāk izrādījās, vainīgais auto. ātrie atbrauca ļoti drīz

tik drausmīgi, truli, nežēlīgi, ka jāmirst 16 gadu vecumā, jo esi atradusies punktā, kas krustojas ar nespēju 91 gadu vecumā reaģēt pie auto stūres