grimmi

izrādes moto, imho, ir - trīs strīpas izsaka vairāk nekā 1000 vārdi. (vairākos slāņos un šķautnēs)
bet tā varēja būt vēl groteskāk. sākums lēni iešūpojas, pie pelnrušķītes jau ir laba vājprāta kulminācija, bet sniegbaltītei varēja nobliezt vēl spēcīgāk. kaut edgars cits princis uznāk jaudīgi

starp citu, kad, kurā izrādē jūs pēdējo reizi raudājāt? ik pa laikam redzu iespaidīgas, interesantas, labi nospēlētas, bet tā, ka izgriež iekšiņu uz āriņu, sen nav bijis. skaidri atceros, oblomovā noraudājos līdz asarām kakla bedrītē. bet kad tas bija