bridu pa purva rāvu, dubļainu, biezu, melnu un smirdīgu. iestigu līdz ceļiem, bet izkārpījos

pagriezu galvu pa kreisi, lai skatītu vaigā un acīs stirnu buku, kas lidoja manā auto logā. par laimi, viņa reakcija bija daudz labāka par manējo, kamēr es tikai iekliedzos, viņš jau bija paspējis savākties un mainīt savu trajektoriju par 170 grādiem

strauji bremzēju, redzot, ka zaķa un mana kustība krustosies uz ceļa, bet atkal dzīvnieks bija labākos refleksos un nolēma nekrustoties

laicīgi bremzēju pirms jauna lapsēna, kurš pārksrēja ceļu, tad atgriezās uz ceļa, tad vēlreiz mainīja vektoru, tad paskrēja pa ceļu uz priekšu, līdz pieņēma lēmumu un virzienu. šim refleksi vēl treniņa procesā