šis ir viens no pēdējiem rītiem šovasar, kurā iziet pa taisno ārā, naktskreklā, tikko cēlies. esmu no sirds pateicīga vasarai, kas bija dāsna siltumā un saulainumā

gulēt upē, bez svara, bez kustībām, straume lēni, lēni nes, vispirms kuplais vītols, apakšējos zaros mirguļo saules ūdens atsuplgi, tad augstais sudrabvītols, pāri visam zilas, tīras debesis