brokastu prosecco tukšā dūšā pēc rīta skrējiena un peldes gaujā. labi, ka mežā ir koki, pie kuriem pieturēties sēņojot.

šorīt kādu 5km distancē nesatikām nevienu citu cilvēku, bet īstajā brīdī es lauka vidū strauji izplētu rokas, lai gandrīz nonestu no mugurpuses klusi piebraukušo riteņbraucēju.