zvana pie durvīm, pastnieks. meklē kur mūsu mājā starptautisko konsultāciju sia, lai var ir nauda (nav naudas) izsniegt. beigās sāk staipīties un smaidīt un manu plecu noglāstīt, kad pasūtu uz 6. dzīvokli. tāds mazs un nesimpātisks un

naktī redzēju mūsu vecā, bērnības valmieras dzīvokļa virtuves stūrī mazu peli, adītā, koši rozā džemperītī. pēc īsa mirkļa viņai pievienojās vēl divas mazās un viena lielā – mamma, tērptas tāpat. sirdījos, ka šitādām jau nevar slazdus likt.
vīrs saka, esot vēl sliktāk kā baltās pelītes redzēt.