dzeru šampanskoje trešo dienu. rīgas bruts. lēnām, neatlaidīgi.

sīči bija izgājuši krēslas putenī ar ragaviņām un pannām. ienāca ar sniegu visur. un mazais bērns teica: tik reāla diena. no visām, ko esmu piedzīvojis.

vēl mazais ir iemācījies lasīt un šobrīd viņam ir fāze, kurā viņš lasa pilnīgi visu, kas satur burtus. man ir viens lielais krekls, kuru dažkārt izmantoju par naktskreklu, ar dažādiem uzrakstiem. tā viņam no rīta, lecot ārā no gultas, nenormāli ātri kaut ko enerģiski stāstot un skrienot uz noteiktu mērķi, pēkšņi skatiens aizķeras aiz mana krekla, atskan tāds lēnīgs kur-ze-me, un tad atkal - aiziet!