saulīte uzziedēja
pārāk patētiski, bet otrreiz no rīta paverot acis, pusmiegā un nedomājot. pēc pelēkās ausmas



un vēl plikai zirņu dobē, kad nāk virsū tas mellais, mellais ar mežonīgu skaņu.
it kā melnums un skaņa būtu viens otra biedrs, bez vēja savedēja