el

using narcissism to cope with self-loathing is probably the most effective treatment of them all.
you hate yourself but you still think you’re better than everyone else.


šī diena sūkāja un tad es nejauši atradu savu antīko mp3 pleijeri. bajjjjgi sapriecājos, varēšu sastrēgumos klausīties mūziku un morāli atslēgties no apkārt notiekošā. (šīrīta sastrēgums sasniedza pašu kulmināciju, kad šoferis nerubīja kā braukt, laida garām citus autobusus, kuru aizmugurēs laimas reklāmas teksts "sastrēgumi ir īsi brīži, kur satiekas labi cilvēki, izbaudi" vai apmēram līdzīgi. un par spīti visiem atvērtajiem logiem valdīja īsta pirts atmosfēra)
nuja, nuja. tikai žēl, ka mani prieki būs īsi, jo lādētāju nevarēju atrast, kā arī datorpieslēgšanas vadiņu. labi. vienalga, nebojāšu savu sajūsmu un vismaz gulēt iešu nosacīti laimīga. būs gan jau lieliski.

atskatos uz iepriekšējām dienām un šķiet, ka mani atmiņas caurumi ir atgriezušies.
ne ko ne at ce ros

varbūt tā ir labāk. varbūt tie bija pārāk slikti brīži un manas smadzenes tos automātiski noslēpa kaut kādos dziļos atmiņu plauktos. oh well, ir jauna diena, jauna sestdiena, jāiet dzīvītē.
un sapratu, ka man pārāk bieži trūkst cilvēku, kurus uzaicināt uz kādu koncertu vai pasākumu. ej viena, jūs teiksiet, bet vajag kādu, kurš saprastu, kuram interesētu un ar ko varētu dalīties priekos, jū nou.

cilvēku vienaldzība nogalina.
vai arī man vienkārši ir uzmanības deficīts. i guess so, jo ja tik daudzos saskatu šo problēmu, tad drīzāk problēma ir manī, nevis citos.
vēlviens iemesls kāpēc uznāk vēlme nomirt. bet nu, es varētu vienkārši nekontaktēties ar cilvēkiem. un veidot karjeru. vai apceļot pasauli. vai pievērsties budismam, vai... akdievs, man nav ne jausmas ko man vajadzētu iesākt lai atrisin;ātu sevi.

"What I want is to be needed. What I need is to be indispensable to somebody. Who I need is somebody that will eat up all my free time, my ego, my attention. Somebody addicted to me. A mutual addiction."
- Chuck Palahniuk

hey, we are elephants, we love giraffes
go go team go, go team go

tikai šodien uzzināju par baths.
man patīk.
http://www.youtube.com/watch?v=dHvWURUzj3Q&feature=related
un lovely bloodflow arī jauka.

ļoti vīlos baltajā naktī. un visi apstākļi sabīdījās ļoti neveiksmīgi.
vismaz kaņepē beidzot pabiju, tur ir jauki.

akjā, un man beidzot beidzot pārgāja tas apātiski šausmīgais stāvoklis kurā kādu laiku biju iesprūdusi. tagad atkal šķiet, ka dzīve ir skaista.
un man ļoti patīk kino. šodien par spīti savām pohām saņēmos aiziet uz ksuni, kur rādīja lielisku filmu. un ir rudens. tas arī ir forši.

un šodien es mācos vārīt kartupeļus.

“Why not just express what I see and what I feel as the time flows along? I would inevitably be different on each fragment of time but in the end, all of those pieces would be me.” - Choi Seunghyun

šorīt man bija ziemas rīta noskaņas. tā jauki.
varbūt tāpēc, ka man ir mazliet aizsmakusi balss un mājās kurās krāsns, nezinu. bet patīkami. tikai viss tas zaļais ārā pa logu mazliet nepieskaņojas.

trakas iesnas un klepus, bet šonakt taču baltā nakts, jopcik.

ar vārdiem vajag mētāties uzmanīgi un piesaukt leģendāras naktis tikai tad, kad tiešām ir tāda vajadzība.

dīvaini, ka man patīk rudens, bet tikai tad, kad ir tiešām rudens nevis augusts.

un man šķiet, ka manī atgriežas kaut kāds pozitīvisms, saņemu sevi rokās.

I can never say what I want to say… It’s been like this for a while now. I try to say something, but all I get are the wrong words - the wrong words or the exact opposite words from what I mean. I try to correct myself, and that only makes it worse. I lose track of what I was trying to say to begin with. It’s like I’m split in two and playing tag with myself. One half is chasing the other half around this big, fat post. The other me has the right words, but this me can’t catch her.

kā var braukt virsū par to, ka aizkari ir pabīdīti uz vienu sānu? (atvērti) nu vnk KĀ?
un paslēpt manas atslēgas, jo tās bija atstātas uz veļasmašīnas. (tādēļ pašreiz kavēju tikšanos)

vienīgais pluss šeit dzīvot ir dārzs un tas, ka brīvdienās šeit esmu viena. tas arī viss.

ir cilvēki, ar kuriem ir jāmāk runāt. kuri ir jāmāk atslēgt. šie cilvēki ir pieraduši, ka neviens neklausās. apkārtējie nesaprot un sava dziļākā esība ir jāslēpj aiz nepatiesām emocijām un atdarinātas citu rīcības, kas tiek uzskatīta par 'normālu'.
degradēta sabiedrība degradē labus cilvēkus.

kad apmulst, tad laikam tomēr labāk ir neteikt neko, nevis pateikt kaut ko beztēmā.

būšu redzama kaut kādā svešā kāzu video.
tas man šķiet baisi. tie cilvēki to skatīsies varbūt katrā gadadienā, ziemassvētkos un vēl nez kur un beigās vēl izšķirsies.

būtu forši, ja dzīvē tāpat kā skaipā varētu sev uzlikt "do not disturb", "invisible", "call me", utt.
bet nu viss atkal baigi forši, man te visu laiku visādi dīvaini sapņi par labudabu. tad jau laikam kaut kur zemapziņā baigi nosēdusies tā doma par šo pasākumu. nu būs, būs forši. savādāk nemaz nevar.

man ir baigais besis.

varētu mēģināt pat ātrāk aizmigt, lai ātrāk paietu šodiena. šodiena ir tik bezjēdzīga, cik vien tā varētu būt. filmasfilmasseriālifilmasmūzikafilmasfilmas. otrdiena, kur tu kavējies...