Smaids līdz ausīm,
Bet pirkstu gali nosaluši.
Kokus migla sedz,
Liekas tie jau aizmiguši.
Viss tik maģisks rādās,
Ka gribā celties kājās,
Griezties līdz apreibuši
Mēs debesīs skatoties klajās
Domātu- ka tik ne mājās.
Un tad dzīvi atkal aptvēruši,
Celtos kājās
Un domātu nosaluši-
Tagad tikai ne mājās.
***
Tu ej
Es stāvu
Tu skrien
Man bail
Vai reiz viss būs labi?
Tu kliedz
Es raudu
Sastindzis laiks
Iztiepta mūžība
Tu apstājies
Es aizeju
Mūžīgi kā kaķis ar suni
plēšas neziņa un iegriba
Tu jautā
Es atbildu
Kāpēc sirdspukstus tavus nedzirdu?
* * *
Veca raganu maģija,
Sadedzināt visu, kas sāpina.
Sarkanām liesmām
Sadedzināju atmiņas par tevi,
Sarkanām liesmām-
foto un vēstules.
Pagaisa mirklis, izzuda sapnis.
Sarkanām liesmām,
Pelnus atdevu vējam.
Mēs tiecāmies sapņot,
Cēlām sapņu pilis,
Ticējām rītdienai,
Stiepām rokas debesīs.
Pagaisa mirklis, izzuda sapnis,
Nevajag vairāk tavas sapņu pilis!
Piedod, nevarēšu,
Piedod, negribēršu,
Vairs ar tevi kopā
Ticēt sapņiem, nākotnei.
Sarkanām liesmām
Ļāvu tev sadegt,
Vējā izkaisīju pelnus.
Sarkanām liesmām
Visu, kas bija, visu, kas būs.
* * *
Sarežģīta skata saule slēgts,
Acis nogurušas, nedaudz aizmigušas.
Drīz jau viss būs savādāk,
Drīz mēs būsim sveši.
Putnu balsis aužas visam cauri,
Viss, ik viss rīta miglā maldās.
Sarežģīta skata saules lēkts,
Acis nogurušas nedaudz aizmigušas.
Drīz viss mainīsies,
Drīz es iešu prom...
Un varbūt tu paliksi,
Un varbūt tu gaidīsi,
Bet nebūs vairs kā bija-
Es neatgriezīšos.
* * *
Es nespēju noticēt brīnumiem
Un atteicos no spīguļiem,
Bet viņš manas acis atrada,
Mani pavisam ātri saprata.
Un tagad tumsā,
Bālā laternu tumsā,
Es dzirdu viņu sakot,
Viņš mani mīlot,
Bālā laternu tumsā,
Viņš mani mīlot.
* * *
Ziema savu dvaku pūš,
Rudens savu varu poš,
Sals nu manos pirkstos kož,
Bet krūtis silta laime snauž
Un balsi nedaudz grauž.
Liekas-te tā labi būt,
Kur to laimi vēl dabūt?
Aizskrien vējš trakojot,
Pēc rudens jauki smaržojot.
* * *
Vai gaidīt vēl?
Vai ļauties tikai tā?
Vai smaidīt drīkst,
Vai doma vēl nenīkst?
Vai interese tava dzīva,
Vai jau aizgājusi šķība?
Man gribas tikai tā,
Viegli, lēni divatā,
Līdz ausīm smaidīt,
Vārdus pāri lūpām kaisīt,
Tavas acis meklējot,
Tavus vārdus saņemot,
Smaidīt tikai tā,
No visiem klusībā.
* * *
Es esmu slima!
Ieslēdziet mani palātā,
Šī slimība ir sabiedrībai kaitīga.
Manu miesu moka drudzis,
Iekšā viss akli kutina,
Un ik pa brīdim vemt man gribās.
Acis miglojas, viss tumsnējas,
Bet iekšā naiva laime danco.
Ieslēdziet mani šaurā telpā,
Es- sabiedrībai kaitīga,
Mana slimība-
-MĪLESTĪBA-
Tikai tu...
Tu man mācīji ticēt, ļaujot noticēt sapņiem,
Tu man mācīji mīlēt, ļaujot man tevi mīlēt,
Tu man mācīji lidot, pats to nezinot.
Tu vari atņemt man spārnus,
Atļauj tik mīlēt un varēšu,
Varēšu lidot bez spārniem.
Tu man mācīji lidot, pats to nezinot.
Aizmirti viņus visus,
Ļauj man mīlēt,
Ļauj man lidot,
Ļauj man dzīvot.
* * *
Man asaras, tev brūces,
Abi klibi, invalīdi.
Man brūces, tev asaras,
Abi akli, iemīlējušies.
Tu krīti, es līdzās,
Neizsitamies nemaz tik muļķīgi.
Mēs divi vien, neatdalāmi,
Viens bez otra- klibi.
Abi akli, invalīdi,
Man smaids, tev laime.
Abi klibi, iemīlējušies,
Mums smaidi, mīlestība.
***
Tu uztaisīji bardaku,
Bardaku manā galvā,
Bardaku manā sirdī.
Viss vairs nav tā, kā likās,
Viss vairs nav tā, kā gribās.
Tagad vārds любовь
Ir больше небуду!
Bet es tak zinu,
Ka bez tevis nekā,
Nekustas uz priekšu,
Nu nekā!
Un ar katru skūpstu
Es no jauna kūstu,
Ar katru tavu skūpstu,
Es no jauna mulstu
No tā, ka tavās rokās varu tā kust,
Sirdī uguni just.
Viss, kas bija
Nu ir pagaisis laimes mirklis,
Jo ar katru sekundi,
Ar vien vairāk tu prātu man jauc,
Jo ar katru sekundi,
Bardaks tik mani lielāks nu top.
(14.01.2009.)
***
tu manu glaudi
tu viņus skaudi
tu jau atkal glaudi
un jau atkal ņaudi
tu mani kaitini
un man liekas- ienīstu
tu tomēr arī kārdini
un es saļimstu
tu mani tiešām valdzini
un pie sirds manas klaudzini
bet tomēr jūtu
kaut ko pretīgi rūgtu
es tevi ienīstu
jo tu mani kaitini
es tevi ienīstu
jo tu mani glaudīji
es tevi tik tiešām ienīstu
jo sirdi tu manu laupīji
***
pieslēgties/atslēgties
on/off, on/off, off
bet viņa pukst un pukst
ak jel, viņa pukst
lai arī spiežu es „off”
vai tad nedzirdi
gribu tikai atslēgties
no visa, visa skaista
no visa, visa, kas saista
pie tevis, tevis viena
off, off, off
kāpēc tai pogai vienmēr jāiestreigst
kad smaidi manā priekšā, jāiestreigst
***
Kaut kas pie tevis tur,
Kaut kas sirdī dur,
Bet kur, kur?
Esi tu kur?
Ak, vai jūti to siltumu,
Vai jūti to manu mīļumu,
Ko izstaroju, kad esi te,
Te manā tuvumā?
Bez tevis, bez- viss nīkst,
Bez tevis manas domas prom klīst,
Un krūtīs tik riebīgi dur,
Ka galvā doma kur-
vairs nekur!
***
Reizēm aukstas rokas tavas,
Reizēm deguns nedaudz sārts,
Tomēr dvēseles sildās abas,
Kad skauj rokas tavas.
Reizēm karstas rokas tavas,
Reizēm dedzina vēl kā,
Tomēr dvēseles nesadeg nevienas,
Kad skauj rokas tavas.
Reizēm man tik ļoti pietrūkst
Roku tavējo un smīna jaukā,
Ka dvēsele mana sadeg nosalusi,
Kad nu vairs neskauj roka tavējā.