| |
[Aug. 26th, 2009|02:05 am] |
| [ | mood |
| | nemiegaini | ] |
| [ | music |
| | The 69 eyes-perfect skin | ] |
Sirds sirdi jūt. |
|
|
| |
[Aug. 25th, 2009|09:03 am] |
| [ | mood |
| | slīpī | ] |
| [ | music |
| | ASKA-dari man tā | ] |
Jo vairāk es gribu pateikt, jo mazāk vārdu pārskrien pār lūpām. Žš.
Joprojām karaliski pretīga sajūta. Man vajag tos 4 maģiskos "man viss ir labi"-līdz tam miera mājās nebūs.
Šodien pīpējam zilās caines.
Stulba tulzna uz kreisās kājas īkšķa. Pulsēē. |
|
|
| |
[May. 8th, 2009|01:28 am] |
| [ | mood |
| | promiles | ] |
| [ | music |
| | kings of leon-use somebody | ] |
Ar ko mentōla cigaretes ir labākas par parastajām? Ar to, ka paciņa ir zaļā krāsā. Zaļā ir dzīvības pilna, pārējās ir mirušas. Es tiecos pēc dzīvības, pīpēju dzīvo. Nošauj mani - pīpmani, ja Tava nedzīvā roka spēj aizsniegties tiktāl, lai nospiestu revolvera gaili (vai vistu). Tu nedrīksti mani atstāt pliku- vai nu es mīlu zaļās vai Tevi. Bet mīlu. Tu nedrīksti man atņemt dzīvi. Es taču Tev neatņemu nakts murgus par savu zagšanos iekš Tavas dzīves, vai ne? |
|
|
| |
[Apr. 29th, 2009|03:19 am] |
| [ | mood |
| | esgribuguleetvelnsparaavis!! | ] |
| [ | music |
| | street to nowhere-famous blue raincoat | ] |
Acis liekas milzīgas un sāp. Tik milzīgas kā puspasaules un sāp kā maizei, kuru griež ar dakšas kātu. Es gribu miegu, gulēt, aizmigt. Nedrīkst, jo jāraksta. Bet vajag, ai, kā vajag. 3 cigaretes kastītē. Līdz rītam neizturēšu. Ne bez cigaretēm, ne miega. Un te vairs kafija nepalīdz. Arī ēdiens nē. Palaid mani vējā. Čau. |
|
|
| |
[Apr. 1st, 2009|03:45 pm] |
| [ | mood |
| | līdz ausīm smaidīgs | ] |
| [ | music |
| | Ska-P - Cannabis | ] |
Sasodītais pavasaris-ko Tu, pie velna, ar mani dari!?! :D Nē, es šoreiz neko, nepārmetu. Vien smaidu..jā. 3 in 1 joprojām garšo pēc suslas. Bet labāk tā, nekā dienasvidū tēlot ziemasmigaslāci. Pietiek pēc pēdējo dienu gulēšanas maratōna. Saulē gulēt nedrīkst, tā ir jāizbauda ar rokām, seju un acīm. Un es mīlu. Tik ļoti, aizvien. Un tā apziņa liek kaut kā dīvaini kņudēt pakrūtē kaut kam. Bezjēdzīgi, bet patīkami. No šī pohujista laikam dažreiz sanāk arī tīri labs optimists. Kaut kā tikai ļoti pietrūkst. Nenosakāmo ģitāras ritmu fōnā, izspiedušos vēnu uz rokām, šķelmīgo pussmaidu un Guāra... Pie velna, dzīve ir skaista!-pie šī palieku joprojām. Vien vairāk un pamatīgāk smaidot. Cheers! Šai dienai vēl tikai vajag kādu Lāčplēša dzintariņu. :P |
|
|
| |
[Mar. 29th, 2009|05:36 am] |
| [ | music |
| | Mudvayne-forget to remember | ] |
Kas būs tālāk?
-"Stop pretend You`re doin` your homework"
-"I`m not. I`m pretending not to hate my life" |
|
|
| |
[Mar. 13th, 2009|03:48 am] |
Es gribu lidot!!! Noslīkt savā vaniļas melnajā tējā, aizrīties ar cigaretēm, palikt kurla no šīs dziesmas un tad uzšauties gaisā. Piedzīvot komu un pārdzimt no jauna, bez spējas uzsūkt sevī apkārtni un piepildīties ar svešām sajūtām. Man riebjas pavasaris. Puķu smarža un vēlme pēc mīlestības, lai kas tā arī patiesībā nebūtu. Riebjas. |
|
|
| |
[Mar. 11th, 2009|01:52 am] |
| [ | mood |
| | fakinshit | ] |
| [ | music |
| | a perfect circle-the nurse who loved me | ] |
Šis ir dabiskās atlases gads - nezinu, kā lai to citādāk nosauc. Tik daudz bēru, vienas pēc otrām. Tik daudz koku krīt - viens pēc otra. Daba atlasa tos, kuri vairs nav spējīgi dot vispārēju labumu. Dabiski, saprotami, bet tāpat iekšā kaut kas dur. Bail, ka neatmet tos, kuri ir tik ļoti dārgi. Var aizbēgt vien līdz ceļa galam. Tālāk vienmēr ir strupceļš. |
|
|
| |
[Feb. 24th, 2009|12:16 am] |
| [ | mood |
| | galīga pakaļa | ] |
| [ | music |
| | deftones-digital bath | ] |
Mēs esam dzīvi vien tikmēr, kamēr ejam, kamēr esam kustībā, kamēr neesam mierā. Nekustība mūs padara nedzīvus un liek nomirt-katru dienu, vismaz pāris reizes. Un tad tu sajūties kā līķis, saproti, ka kaut kas nav kārtībā un iekšēji sāc sevi vārīt. Ieelpa un izlepa te vairs nepalīdz. Izplest rokas, ar pirkstiem tverot auksto vēju, ejot nekurnekadienes virzienā, bez mērķa, bez ceļa, vien ar domu par kustību un brīvības tveršanu. Kā putns-vien uz zemes, planējot centimetru virs dubļainajām takām.
Iekšēji eksplodēju. Sagruvu, pārplūdu un uzšāvos gaisā. Visi mazie sīkumi sablīvējās kaut kur dziļi iekšā un nāca uz āru, bez brīdinājuma, iepriekšējas pieteikšanās un iemesla. Piu! Sliktumi ir uzsprāguši, būs mierīgs miegs. |
|
|
| zitrōn |
[Feb. 23rd, 2009|04:19 am] |
| [ | mood |
| | ššššššššššššššššššššš | ] |
| [ | music |
| | Butterfingers-Merdeka | ] |
Piparmētru tēja ar citrōnu Nr.2. Nēkādas gulēšanas. Prasās pēc nosnaudiena, bet tagad vairs nav jēgas, citādi atkal nepiecelšos, bet, tā kā solīju sev sākt draudzēties ar apzinīgumu, fakultātesiestādi vajadzētu apmeklēt. Tātad-man ir apmēram 3 stundas, lai izdarītu ko lietderīgu. Žš. Jāiztīra istabu.
Jāgaida, kad rīti kļūs gaišāki, lai var paņemt kameru un iziet apgaitā. Rītus it kā vajadzētu iesākt patīkami. Nekas nav patīkamāks par netraucētu rīta pastaigu un 1u l&m kūpošo. (doma-jāatmet) |
|
|
| |
[Feb. 18th, 2009|02:12 am] |
| [ | mood |
| |  okay | ] |
Te nu mēs esam. Siltumā, pie lampas spuldzes piespieduši degunus, lai saprastu, kas tads gaismā ir tik īpašs, kur viņā rodas tas mirdzums. Atbilžu pagaidām nav. Nē, tās noteikti ir-kaut kur dikti dziļi mūsu galvās, ar nevēlmi parādīties plašākajā sabiedrībā.
Šovakar tika nedaudz dehidrēts(lai nu kā to darbību pareizi raksta) organisms-patīkama atslodze patīkamu cilvēku vidū. Par vēsturi un zinātni var diskutēt ilgi-dažreiz labāk parunāt par tik pašsaprotamām lietām, kā hokeju, lekcijām un tramvaju sarakstiem. Tas atbrīvo prātu no lieka stresa. Dehidrācija un de-stress vienā vakarā-ohō, esam par vienu miera vakaru bagātāki. 200 grami un dzīvē ielavās smaids. Dažreiz ir jāaizbēg no apkārtesošajiem ikdienas cilvēkiem-lai tie kaitinošie sīkumi sāktu pazust-ne tikai citu, bet arī savējie(nu, sīkumi taču). Ar ik dienu sāku sevi nokaitināt arvien vairāk un vairāk. Vienu dienu jāpaziņo par iekšējās sakārtošanas dienu. Kaut gan kārtot lietas ir bīstami-tad ir vismazākā iespēja pēc tam ko atrast. Orientēšanās spējas haosā palielinās. |
|
|
| |
[Feb. 16th, 2009|11:39 pm] |
| [ | mood |
| |  sick | ] |
| [ | music |
| | Nick Cave-And I sat sadly by her side | ] |
Sirds beidzot liek par sevi manīt-duras ik uz soļa, ik uz elpas vilciena, ik uz acs pamirkšķināšanu. Ģimenē iedzimtā stiprā sirds uz mani laikam neattiecas, vai arī cageretes dara savu. Bet katram vajag savu atkarību. Vismaz 3 tādas. Man ir-visas 3. Ko gan es bez viņām? Bet vajag pārmaiņas. Nedaudz gaispilnāku gaisu, mazliet mazāk dūmu-tā jau sveces pietiekami mēdz telpu piedūmot. Bet nevar uzreiz no sevis atraut to, pie kā ir pārāk pierasts. Rīts, kafija, cigarete-pārsvarā gan divas. Vakars, tēja, cigarete-tad gan viena. Vakarā daudz nedrīkst, jāatstāj tomēr kādu mētājamies tai paciņa, ja nu atkal gadās neguļoša nakts, kāda tā parasti sanāk. Bezjēdzīga mētāšanās no viena istabas stūra uz otru. Grāmata rokās, grāmata uz galda, acis monitōrā, pa kuru peld kāds filmas fragments, deguns tējaskrūzē, rokās neveikli uzmeistarota desumaize. Tādas ir naktis. Tik vienkāršas un brīnumaini mierpilnas. Dienas pārāk nogurdina, izsmeļ un sadusmo. Arī domas naktīs saģērbjas citās drēbēs-uzvelk ko pelēcīgi aizplīvurotu, ieņem neesošas kontūras. I`m a fuckin` daydreamer. Ir lietas, kas nemainās. ..tās mainās nemanot, saglabājot savu iepriekš ieņemto formu, un mums liekas, ka viss ir pa vecam. Ik mirklis pagriež pasauli pa 360 grādiem uz riņķi. Bet mēs neko nejūtam, jo sēžam savā dzīvē, iekrampējušies ikdienas atzveltnē. Neviens nevēlas nokrist. Mūžīgā problēma ar bailēm, ka nebūs, kas noķer. Brīvais kritiens ir baiļpilns, bet tomēr fantastisks, jo ir brīvs-vesels kliedziens, pilns brīvības un lidojuma. Nekad nav nomēģināts ne izpletnis, ne gumija, ne vienkārši planēša no dajebkurienes. Augstumbailes. Tas viss ir mūsu galvā. Tas viss ir mums vistuvāk. |
|
|
| |
[Feb. 16th, 2009|12:52 am] |
| [ | music |
| | Skunk Anansie-She`s my heroine | ] |
I love the way You see things. Varbūt tāpēc, ka mēs ar Tevi skatāmies uz punktiem katrs no pavisam sava redzes leņķa. Kur es redzu ēnu, Tev redzama gaisma. Un tā gaisma tik ļoti saista, bet tāpat es netikšu Tavā pusē. Tāpat mēs katrs atrodamies savā ceļa malā. Ar tiekšanos te ir par maz. Domu spēks, vēlmes un sapņi ir par vājiem. Visu nosaka roku garums un sirdspukstu spēcīgums. Bet es tomēr atrodos no Tevis cilvēksauciena attālumā, Tu taču zini..
Jāiemācās atklātību-galvenokārt pret sevi. Vienalga, cik nepatīkama un riebīga būtu patiesība, aizmiglotie logi nepalīdzēs skaidram tālākajam ceļam. |
|
|
| |
[Feb. 12th, 2009|12:32 am] |
| [ | mood |
| | sick | ] |
| [ | music |
| | The Prodigy-action radar | ] |
Galvassāpes ar citrōniem labi iet kopā.
Stulba sajūta-ka visas malas sāp. Pieļauju, ka pie vainas noteikti nevarētu būt vakar bārā izdzertie 2 ali un izpīpētē gandrīz-paciņa. Varbūt rokas pārāk nosala. Varbūt pārāk ciešs miegs naktī..
6 dien sapratu, cik gan ļoti man riebjas bēres. Visa tā pretīgi nomācošā atmosfēra, punķi un asaras, stulbais klusums. Manējās tā nebūs. Ierašanās tikai baltā un nekādas neļķes.
Pavisam noteikti noderētu muguras un deniņu masāža. Tā kā tās tagad nebūs, jāiet gulēt. Sen tik agri nav tas darīts. Jauni laiki, jaunas tradīcijas..ptfu. |
|
|