|
Feb. 18th, 2009|02:12 am |
Te nu mēs esam. Siltumā, pie lampas spuldzes piespieduši degunus, lai saprastu, kas tads gaismā ir tik īpašs, kur viņā rodas tas mirdzums. Atbilžu pagaidām nav. Nē, tās noteikti ir-kaut kur dikti dziļi mūsu galvās, ar nevēlmi parādīties plašākajā sabiedrībā.
Šovakar tika nedaudz dehidrēts(lai nu kā to darbību pareizi raksta) organisms-patīkama atslodze patīkamu cilvēku vidū. Par vēsturi un zinātni var diskutēt ilgi-dažreiz labāk parunāt par tik pašsaprotamām lietām, kā hokeju, lekcijām un tramvaju sarakstiem. Tas atbrīvo prātu no lieka stresa. Dehidrācija un de-stress vienā vakarā-ohō, esam par vienu miera vakaru bagātāki. 200 grami un dzīvē ielavās smaids. Dažreiz ir jāaizbēg no apkārtesošajiem ikdienas cilvēkiem-lai tie kaitinošie sīkumi sāktu pazust-ne tikai citu, bet arī savējie(nu, sīkumi taču). Ar ik dienu sāku sevi nokaitināt arvien vairāk un vairāk. Vienu dienu jāpaziņo par iekšējās sakārtošanas dienu. Kaut gan kārtot lietas ir bīstami-tad ir vismazākā iespēja pēc tam ko atrast. Orientēšanās spējas haosā palielinās. |
|