| |
[May. 10th, 2010|12:00 am] |
Ir skumji. Un vairs nezinu, ko lai tur dara. Cilvēku tik daudz visapkārt. Bet liekas, ka neviena nav. Neviena.
Man labāk patika tas laiks, kad biju viena un nakts ēnas bija mani labākie draugi.
Jāpiekauj sevi, laikam.
Pelašķu tēja, ledainas rokas. Jāliekas gultā un jāmēģina aizmigt. Ar cerību, ka nākamā diena būs citādāka. |
|
|
