Heh... pirmais ieraksts jāsāk, diemžēl, uz negatīvas nots- esmu izvēlēta par melno avi klasē. Noslimoju nedēļu ar kaut kādu akūtu vīrusu un šodien ierados skolā puslīdz vesela. Pirmās 2 stundas bija ķīmijas... Agnese kā vienmēr bija jauka un mierīga- iedeva man matreālus ko apskatīt mājas un sarunājām, kad nāku uzrakstīt darbiņu, ko pārējie rakstīja kamēr slimoju. Nākoša stunda ekonomika... un tad arī sākās jautrība... mums (sb klasei) ir līdz nākošajam mēnesim jāsavāc paraksti no visu priekšmetu skolotājiem par to, ka mēs mācamies viņu priekšmetus un esam lielāko daļu darbu nokārtojuši. Starpbrīdī griezos pie skolotājas BB, lai iegūtu šo parakstu. Un da da da damm... viņa ieziņo, ka neparakstīs, jo man esot parāk daudz kavējumi... Sarkastiski pasmaidīju un teicu-labi... redzēsim! Šo pašu tēmu viņa pacēla stundas laikā... es iesaucos- Un ko darīt tiem, kas slimoja!? Viņa- Man ir vienalga! ... kaut ko vēl noburkšķēja un tad turpināja- Es par tevi visu uzzināju. Es- Nu nu? Vēlme slimot un slimošana! Šķiet, ka tajā mirklī mana uzacs pacēlas par 45 grādiem uz augšu... nez kā viņa var spriest par to vai es slimoju vai tēloju slimu? Apspriežoties ar manu audzinātāju, kas iegriezīs man, ja vien būs tāda iespēja? Ar to pašu audzinātāju, kas gribēja mani mest ārā no sb jau 10. klasē? Jā... subjektivitāte un aizspriedumi sit augstu vilni... Es saku- Jā, es "noteikti" gribēju saslimt ar vīrusa infekciju! Viņa- Man ir vienalga! Ja tev ir vienalga, tad kādēļ tu pacēli tēmu divas reizes un aizsvilies, kad sāku sevi aizstāvēt? Un vispāt... tagad ir aizliegts slimot? Ar attaisnojošiem iemesliem var izslēgt no priekšmetiem? Come on! Man ir nodoti visi lielie darbi... BB mani kārtīgi saniknoja... nekas... viņa vēl parakstīsies... Nākošais prieks un laime bija matemātikas... ū jā... Ja pasniedz priekšmetu ar attieksmi "man pofig", tad tieši to pašu dabū pretī no klases... bet par to citreiz... piegāju starbrīdi pie šīs skolotājas, kas starp citu ir arī mana audzinātāja, un pajautāju vai ir kādi kontroldarbi, kas man būtu jauzraksta... ui kā viņai šis jautājums sagādāja prieku... viņa pasmaidīja līdz ausīm un sāka bērt darbu sarakstu, kas jauzraksta. Rītdien rakstu veselus divus... daudz gan laika sagatavoties... Paldies skolotāj! Pēc tam krievu valoda... paldies Dievam vismaz viena patīkama stunda... jauki papļāpāju ar šo pasniedzēju par BB. Izrādās, ka man domas ar viņu pat ļoti sakrīt par BB. Pasmējāmies par to, ka 1. ģimnāzijā ir aizliegts slimot un ka šeit mācoties viņi atmet slimošanu. A ko pie velna, lai dara tie kam vāja veselība? Tā nav gadījumā diskriminācija? Ja es būtu invalīde vai astmātiķe vai tāpatās izturētos? Nākošā burvība... TOK... netaminos nevienu pašu vārdu, ko skolotāja stāstīja... varbūt tādēļ, ka blakus sēdēja Arvis? Jā gan... Zvans... Skolas parādes durvis... basa austiņas uz galvas... prom... pīpēju un priecājos, ka diena ir cauri... vienīgais, kas šausmina ir kvantums, ko vajadzētu pa šodienu izdarīt.