Elizabete's Friends

briestu kaut ko uzrakstīt par garīguma kolonizāciju, bet jau tagad redzu savu acu priekšā tās dusmīgās, viegli trigerējamās sejas... vajag, nevajag? varbūt to vajag man pašai, jo esmu cilvēks, kas ir aizņēmies kaut kādas dzīves mācības un prakses gan no jogas, gan tantras, gan Amazones garīguma, gan arī brutāli nolaupītās Meksikas sēņu tradīcijas (stāsts par Maria Sabina un "britu zinātnieku" vispār ir kultūras izvarošana no mācību grāmatas), un tikai tagad sāk saprast, ko tieši tas nozīmē. Bet mani laikam trigerē skatīties uz new age "tantras" sievietēm, kas atmet kašmiras šaivisma un daoisma garīgo pusi un lieto tantru kā ego būsteri (seksa uzlabošanai, naudas un partneru piesaistīšanai vai arī vienkārši ballītei). aiz visiem šiem stāstiem ir balto cilvēku varas darbi pirmatnējās kultūrās. lai arī - no otras puses - daudzi šo tradīciju izplatītāji paši ir bijuši no pirmatnējām kultūrām, un viņiem bieži nav nekas daudz iebilstams un ir pat kaut kāds lepnums, no trešās (kopā 1,5 puses) - vai gan ir kāds veids, kā dievs cilvēkam nevar pieskarties? tas ir kā no izvarošanas piedzimis bērniņš. nav divu vienādu ceļu pie Viņiem (they/them), un kas zina, ka sistēmām ir savs prāts un ekoloģija, un tās vienkārši izplatās ar mūsu palīdzību, tāpat arī micēlijam ir savs prāts, un visa seku interpretācija ir tikai mūsu ierobežotajās morāles sistēmās. lūk, man ir argumenti gan par gan pret. tas, kas gan nepārprotami liekas - ka, ja cilvēkam ir prāts domāt, tad viņam ir jādomā, ko viņš dara, jānoliec galva tā mantojuma un stāstu priekšā, kam viņš mērkaķojas pakaļ savās seksīgajās jogas biksēs, nevis jādzīvo kā neprātīgam galatietim galvu iebāzušam smiltīs, vienlaikus praktizējot kaut kādu casual ignorant "es jau to nedomāju ļauni" rasismu.