Ieva

ai kā es mīlu šo dienu... pēc visai nogurdinošas ekskursijas (bet labas!!!) satieku savu mīļumu, un ko viņš man pasaka?!
-Mēs varbūt... nē, mēs pārvācamies.
-Uz kurieni?
-Uz dzelmēm, Andžam (muterīte draugam!!!) nepatīk dzīvot Rīgā.

es saprotu, ka viņš nav vainīgs. bet satikt viņu vienreiz nedēļā labākajā gadījūmā. viņa vecāki vispār domā ar galvu? tas ir 65 km no Rīgas un viņam jābeidz 12. klase... njā mans garstāvoklis vienkārši ir superīgs.
doma - viņš jav var mierīgi palikt pie manis, par cik māsas vairs nav, viena brīva istaba... varētu sarunāt ar vecākiem (varbūt, varbūt...). bet vai mēs spētu katru dienu viens otru izturēt? vai tādā gadījūmā attiecības nebūtu čušš jau pēc dažām nedēļām?



es vienkārši dievinu....... njā, bet tā nav viņa vaina...