Ieva

Sen neesmu te bijusi, rakstījusi. Un ar "sen", es domāju - tiešām SEN, būs kādi divi gadi. Visnotaļ interesanti palasīt, ko esmu domājusi un rakstījusi pirms pieciem gadiem. Laba lieta tomēr ciba.

Dīvaini, kā viss ir noticis, kā mainījies. No 14gadīga skuķa par 21 gadus jaunu sievieti. No pamatskolas līdz stabilam darbam. No pīpēšanas aiz mājas stūra, līdz atmešanai. No dzerstīšanās pa pagalmiem, līdz Bailey's vakarā kopā ar mīļoto. No pilnīgas bezatbildības esmu izaugusi par atbildīgu cilvēku. Un pašai man par sevi visnotaļ prieks.

Tikai vienmēr ir kaut kā žēl... tā visa labā, kas pazūd laikā kopā ar slikto. Toreiz mēs bijām daudz - draugi, paziņas. Tagad jau gadiem daudzus neesmu satikusi. Un tā man patiešām ir žēl. Būtu interesanti paskatīties un atcerēties, kas mēs bijām un kas mēs esam.

Vai tu mani atceries?

Mocis - mans sapnītis. Ātri braukt, gandrīz vai lidot.
"Avarē jau tikai tie, kas dzer, nemāk braukt vai grib izrādīties ar ātrumu"
Vakar naktī latgalē, uz vietas nomira motociklists. Paziņa.Kad biju mazāka, viņš mani vadāja pa laukiem. Tik droši es nejūtos pat mašīnā. Nezinu īsti kurā no tiem daudzajiem motociklistu ordeņiem viņš bija, katrā gadījūmā bars braukāja pa latgali. Piebildīšu, ka viņš nedzer, nelieto narkotikas, neko - ideāls motociklists.. Bedre. Latvijas sliktie ceļi. Ar ne pārāk lielu ātrumu mocim - 100 km/h nolidoja no ceļa. Nāve momentā. Ķivere neglāba - sadragāts galvas kauss.


Laikam lidošu tikai sapņos...

15.08. - mani 18 =) un šajā laimīgajā dienā, kaut kas man iekoda. sākumā bija pamatotas aizdomas, ka lapsene, bet nu sliecos domāt ka kaut kas lielāks, piemēram, irsis...

Pēc pabūšanas "Rockabilly" slikti nāk miegs...
Atnācu vakar mājās, paskatījos TV, ielīdu gultā. Ielas klusas, es pa savu vaļējo logu varu visu dzirdēt perfekti, kā sarunājas cilvēki uz ielas, it kā es viņiem būtu blakus, tikai viņi neko par to nezina.
Ar lielu troksni garām aizbrauc ceļu tīrāmā mašīna. Pēc kāda laika no mājas kāds iziet,iekāpj mašīna un ieslēdz mūziku. Jauka dziemsa. Paiet laiciņš... un mašāina pazūd naksnīgajās Rīgas ielās.
Pa ceļu iet bariņš jauniešu. Runā par autovadītāja tiesībām un kā kāds tās esot pazaudējis. Velosipēdisti. Divi. Atkal Toms, jau otro vakaru pēc kārtas. Varēja novēlēt vēl veiksmīgu vakaru.
Pārsteigums, satraukums, dumsas. Pa ceļu kāds iet, skaļi runā (krieviski) :"Kāpēc? Kāpēc tu piespied mani tā darīt?" Sākumā domāju - kāds runā pa mabilo, bet tas sadzirdēju sievietes šņukstus. Piecēlos lai paskatītos, kas ārā notiek. Skats mani pārsteidza. Es saprotu, bomži mēdz šad tad kauties, strīdēties par pudeli... Bet zemē gulēja sieviete, kleitā un kurpēs, cik veca grūti pateikt, toties onka pēc balss tāds pavecs, ap gadiem 40... Sit, ar kājām, par ko, to es nesaklausīju... Gribēju izsaukt policiju, bet neizsaucu, kamēr tie būtu atvilkušies, "pārītis" jau sen aiz kalniem. Kaut gan policijas iecirknis blakus, slinki uz nebēdu...
 Iegrimu dziļās pārdomās par to, kādi ir cilvēki. Visbiežāk vīrieši, varbūt tā nav, bet, cik es skatos apkārt, nezinu nevienu sievieti, kas sistu savu bērnu, toties vīriešus gan zinu...
Zinu skaidri, nekad nevienam neļaušu tā izturēties pret sevi.

Es alkstu kaut kā jauna. Tas ir vajadzīgs, nepieciešams u.t.t. manai tālākai pastāvēšanai...

 

es neesmu nobriedusi rīt doties uz skolu...

Ķīniešu ēdiens
īstie smaržkociņi
smaržsvecītes
smaržas ar indiešu aromu
vaniļas smarža
vīnogu sula
atpūta skatoties griestos

Šodienas labākais notikums bija tas, ka vakariņās es beidzot dabūju mannā putru

Mani sparni ir salauzti piedzimstot
Katrs lidojums man ir kritiens
Bet es uz ceļiem tupēdams
Savas asinis liešu par citiem

un tas foršais ir tās divas pirmās rindiņas... nez kapēc., bet tas vienīgais man tā ļoti pamatīgi aizķērās.

Bet kāpēc Mēnes pievelk jūru un tad,
Tas smejas?
Un kāpēc saule aptumst, kad tā mūs lūdz
Uz deju?

Kādi vispār bija šīs domas cēloņi:

• retas satikšanās
• doma, ka otrs no tevis gaida to, ka tu būsi pieaudzis, lai gan izrādījās neviena puse to negaida
• ja jau mēs tik reti tiekamies, tad mums varētu arī nebūt tādas tīri teorētiskas saistības un mēs varētu būt brīvi cilvēki
  

Taču:

• mēs nekad nebūtu draugi, lai kā censtos, jo vai ir panesama doma ka tavs bijušais:
• pieskaras citai/m tā pat kā pieskāries tev,
• saka viņai/m to pašu ko ir teicis tev

Un tomēr, lai cik stulbi tas neizklausītos, ja mēs būtu tikai labi draugi ar tādu sex ārkārtas gadījumos, es nespētu paciest, ka ar kādu citu viņš guļ tā pat kā ar mani... un ar to arī visa draudzība būtu beigusies
Tā nu mēs kopīgi nonācām pie secinājuma, ka sastopoties ar pirmajām grūtībām, nav vērts izjaukt tik ilgi koptas attiecības.

1. jo tie mēdz būt izslēgti vai ārpus zonas, vai izlādējušies
   
2. ja kāds/a neceļ, tad, kad viņš/a varētu pacelt, sāku uztraukties
3. kāds/a mēdz zvanīt ļoti nepiemērotos brīžos
   

kurš ar mani uzcels sniegavīru?

How evil are you?

kas tev ir mīlestība?

šorīt no rīta pa logu redzēju visbrīnišķīgāko skatu... un pēc tam visšokējošākās ziņas...

un tātad es secinu, ka visu labo, sabojā kaut kas slikts...

vai tu mani pazīsti?

vēlos nevēlēties

rudens ir rudens. un starp krāsainajām lapu kaudzēm guļ pelēkums, tukšums, slapjums. gluži tā pat kā agrāk, neatkarīgi no tā, kas notiek manā dzīvē, vai man ir labi, vai slikti, uznāk sava veida depresija. ne jau tā depresija, kad gribas nomirt, šķiet no tās esmu kādu laiciņu jau kā izaugusi. tā depresija izpaužas kā... milzum daudz negatīvas emocijas, kas tiek izgāstas uz tiem mīļākajiem cilvēkiem, tāda tukšuma un...pelējuma sajūta tur iekšā.
to man nozīmē rudens kad krāsainās lapas sāk pazust pelēkumā un slapjumā - sapuvušas labās domas

mēs esam pārāk dažādi, un tieši tāpēc esam kopā.