Es klusi galvu nolikšu
uz tavām lēnām rokām
un it kā snaudā ieslīgšu
no visām dzīves mokām
/A. Čaks/

Un man riebjas, ka es ne sūda nespēju tikt galā pati ar savām emocijām. Viss iet tādās galējībās, ja slikti, tad apokalipse, ja labi, tad utopija. Man riebjas, es gribu būt adekvāta, nezaudēt iecietību un citas, normālai līdzās pastāvēšanai, vajadzīgās emocijas. Neviens nav vainīgs, ka es nemāku normāli dzīvot un tikt galā ar pašas izvēļu radītajām sekām.

Un tad es lasu un lasu un lasu, vienkārši kaudzēm apriju grāmats, dažkārt pat neiedziļinoties saturā. Tad nav jādomā, jārunā.

"i don’t know what living a balanced life feels like
when i am sad
i don’t cry i pour
when i am happy
i don’t smile i glow
when i am angry
i don’t yell i burn
the good thing about
feeling in extremes
is when i love
i give them wings
but perhaps
that isn't
such a good thing
cause they always
tend to leave and
you should see me
when my heart is broken
i don't grieve"

Helmis miegā skaļi smejas. Skaistākā skaņa pasaulē

Man vajag savākties. Kā?
Es negribu būt kaut kāda nožēlojama fucking nelaimes čupa. Es negribu raudāt. Es gribu savu parasto konstanto besi, nevis šo... bļa šo.
Spiež pakrūtē, trūkst elpas, mutē pēc asinīm.

Game over

Elpo! Elpo, Baiba

Un labi, ka man ir Helmis. Ja Viņa nebūtu, manis arī nebūtu.

Helmis šodien man glaudija galvu līdz pats aizmiga un daudz deva bučas un teica, ka mīļa.
Vienīgā laimīte

Man izrakstija 3 paciņas noofen un nosūtija pie psihoterapeita. Man esot emocionāli traucējumi. You bet.

Fucking shit, stulbā valsts, stulbā sistēma... bērnam 3dienu jāēd fucking makaroni, jo kāds bļaģ idiots nemāk laicīgi pāskaitīt tos sūdainos 11eur...

Un mēs pat vairs nesarunājamies

Iešu pie zīlnieces(?) Vai kur. Nezinu kur, bet man vajag, lai kāds pasaka, ka tam nav jēgas.

Aiziet gulēt un pamosties laimīgākai, vai vienkārši labākā omā.
Vai arī daudz naudas.

Pēdējās 3 Noofen tabletes. I'm screwed

Ja ar mani nav gana, tad man to nevajag.

/fenazepāms

Nezināju, ka var tā sāpēt, ka var tā raudāt, ka trūkst elpas un rauj augšā

Šis viss ir tāds bullšits.
Cik ilgi var raudāt spulvenos un lūgt dievu, kaut tik viņš nevienu nesatiktu. Cik ilgi var stāstīt sev, ka neesmu gana laba, vai ka kaut kad man tomēr izdosies pamodināt kaut kādas jūtas. Dura.
Un es negribu gulēt ar viņu, ja viņš guļ ar vēl kādu, tas ir pretīgi.
Un es negribu lai viņš tiekas ar H, kāda tam vispār tad jēga.
Man sāp
Es gribu, lai mani mīl, kaut drusku

Un labi, ka man visā šajā sūdā ir Helmis. Vienīgais prieks... Naktīs dod bučas, saka, ka mīļa un aizmieg azotē. Mīļais bēbītis

Man šķiet, man atkal būs kaut kāds breakdown's
Es nespēju viņu tik ilgi, tik stipri mīlēt bez atbildes

Ļoti vajag kārtīgu pērienu. Sasietas rokas, knağus, gagball utt

Bērniņš saka "mammiņa mīļa"