Tikai neraudi, Baiba. Neraudi

Cerams, viņai saldi sapņi manis nosquirtotajos palagos.

Bērniņš vakar pirmo reizi brauca ar vilcienu.

Žēl skropstu tušas un acu zīmuļa un vēl muminu grāmatu.

Es laikam esmu katastrofa, nagla pakaļā, jo redz, ja gribas dzīvi "sakātot", tad atliek tik vien kā atbrīvoties no (bungu rīboņa) no manis.
Šis laikam ir pats ļaunākais, ko man jebkad nācies dzirdēt, galvenais neneoticēt.

Izliksimies, ka viss ir labi. Turpināsim no tās vietas, kur viss sabruka. Nekas jau nav savādāk, nekas nav mainijies. Es vienmēr VIENMĒR esmu jutusies tā.
Es būšu stipra.

Man ļoti gribētos izdarīt VIŅAM gauži.
Nu tur, piemēram, salikt kastē visas dāvanas un aizsūtīt atpakaļ. Es gribu, lai VIŅAM arī kaut brīdi ir slikti. Es baidos, ka pati tādā veidā nepielieku beidzamo punktu, jo pašlaik liekas/ ceru, ka viss vēl nav galā.

Baltas tīkliņzeķubikses

Labāk ir būt ārkārtīgi laimīgam īsu laiku, pat ja to zaudē, nekā ja ar tevi vienkārši viss ir kārtībā visu mūžu!

Bērniņš čuč, jauno velosipēdu pie gultas atstutējis- mammai esot jāsargā. Mamma ēd māmmiņdienas končas. Viss labi.

Es klusi galvu nolikšu
uz tavām lēnām rokām
un it kā snaudā ieslīgšu
no visām dzīves mokām
/A. Čaks/

Un man riebjas, ka es ne sūda nespēju tikt galā pati ar savām emocijām. Viss iet tādās galējībās, ja slikti, tad apokalipse, ja labi, tad utopija. Man riebjas, es gribu būt adekvāta, nezaudēt iecietību un citas, normālai līdzās pastāvēšanai, vajadzīgās emocijas. Neviens nav vainīgs, ka es nemāku normāli dzīvot un tikt galā ar pašas izvēļu radītajām sekām.

Un tad es lasu un lasu un lasu, vienkārši kaudzēm apriju grāmats, dažkārt pat neiedziļinoties saturā. Tad nav jādomā, jārunā.

"i don’t know what living a balanced life feels like
when i am sad
i don’t cry i pour
when i am happy
i don’t smile i glow
when i am angry
i don’t yell i burn
the good thing about
feeling in extremes
is when i love
i give them wings
but perhaps
that isn't
such a good thing
cause they always
tend to leave and
you should see me
when my heart is broken
i don't grieve"

Helmis miegā skaļi smejas. Skaistākā skaņa pasaulē

Man vajag savākties. Kā?
Es negribu būt kaut kāda nožēlojama fucking nelaimes čupa. Es negribu raudāt. Es gribu savu parasto konstanto besi, nevis šo... bļa šo.
Spiež pakrūtē, trūkst elpas, mutē pēc asinīm.

Game over

Elpo! Elpo, Baiba

Un labi, ka man ir Helmis. Ja Viņa nebūtu, manis arī nebūtu.

Helmis šodien man glaudija galvu līdz pats aizmiga un daudz deva bučas un teica, ka mīļa.
Vienīgā laimīte

Man izrakstija 3 paciņas noofen un nosūtija pie psihoterapeita. Man esot emocionāli traucējumi. You bet.

Fucking shit, stulbā valsts, stulbā sistēma... bērnam 3dienu jāēd fucking makaroni, jo kāds bļaģ idiots nemāk laicīgi pāskaitīt tos sūdainos 11eur...