Vakarvakar Viņam kaut kāda runāšanas čakra atvērās. Gulēja galvu man klēpī nolicis, jautāja un stāstīja. Par "mums". Viņš vaicāja, kas ir tas ko sagaidu es, vai tas viss man ir tikai just for fun, vai es uz ko nopietnāku tēmēju? Protams, ka es neteicu taisnību, sadomāju, sarunāju kaut ka riņķī un apkārt, tā arī neko nepasakot. Šodien gan pati sev noformulēju, ka viss laikam ir atkarīgs no Viņa, es ļoti priecātos, ja izveidotos kaut kas nopietns, stabils, ciešs, taču es nemukšu prom ja Viņš vēlēsies pagaidām saglabāt līdzšinējo "attiecību" statusu.
Daudzas manas nojausmas apstiprinājās, Viņš baiļojas pielaist mani par tuvu, baidās tikt sāpināts un sāpināt pats. Viņa dažbrīdējā rupjība ir uzspēlēta un tāda kā aizsargreakcija.
Palūdzu, lai nerunā caur puķēm, es tā nesaprotu.

So, now it's his choice... Es vienkārši ļaušos, kas būs tas būs...