10 May 2017 @ 11:45 pm
 
Un man riebjas, ka es ne sūda nespēju tikt galā pati ar savām emocijām. Viss iet tādās galējībās, ja slikti, tad apokalipse, ja labi, tad utopija. Man riebjas, es gribu būt adekvāta, nezaudēt iecietību un citas, normālai līdzās pastāvēšanai, vajadzīgās emocijas. Neviens nav vainīgs, ka es nemāku normāli dzīvot un tikt galā ar pašas izvēļu radītajām sekām.

Un tad es lasu un lasu un lasu, vienkārši kaudzēm apriju grāmats, dažkārt pat neiedziļinoties saturā. Tad nav jādomā, jārunā.

"i don’t know what living a balanced life feels like
when i am sad
i don’t cry i pour
when i am happy
i don’t smile i glow
when i am angry
i don’t yell i burn
the good thing about
feeling in extremes
is when i love
i give them wings
but perhaps
that isn't
such a good thing
cause they always
tend to leave and
you should see me
when my heart is broken
i don't grieve"