mēģinu saprast sewi. kāpēc es par to stresoju. kāpēc man ir tik bail būt nodotai. wisu laiku maļas un maļas tā doma. nekādi newaru izmest. kāpēc newaru wnk wiegli dzīwot- kā būs tā būs, kad būs, tad arī jāsāk domāt ko darīt, bet....gribas nosargāt. tik ļoti gribas nosargāt. negribas pazaudēt. kāda jēga man wiņu wisu laiku čakarēt un aizliegt sarakstīties? ja wiņš gribēs wienalga agrāk wai wēlāk sāks ar wiņu drāzties. bet newaru likt mierā. ar galwu saprotu, ka man jāizweras un jābeidz par to runāt. jābeidz pārmest. tas ir neispējami. jūtos piekrāpta. sapratu, ka wēl aizwien newaru piedot. es zināju, ka wiņi sazinās..bet ne jau tādā līmenī. tā naw tikai draudzība. kaut tu nosit mani. nespēj utam tikt pāri. ir tā sajūta, ka tas arī nebeigsies par spīti wārdiem. liekas, ka ja likšos mierā un neko neteikšu, tad sastādīs grafiku un dzīwos ar abām. liekas, ka tas ir jākontrolē.
nezinu. man liekas, ka tās domas ir slimīgas.
bet wai tad būtu pareizi, to wnk tā wiegli uztwert? ai nu čato wien mīļumiņ ar sawu bijušo cauru diennakti. stāsti ko šodien appēdi, aizsūti kādu joku, parunājiet par dzīwi un kā iet jūsu draugiem. tikai man tur naw wietas, jo draugu jums kopīgi un tawa ģimene gaida wiņu. man laikam pelēkā kardināla loma.
hmmm.tik jocīgi likās..staigājā pa weikalu. wiņš stāstīja, ko wiņam wajag, ko wiņš grib likt sawā dzīwoklī, kas wiņam kādreiz būs.
atceros, ka bijušais mūždien runāja par mūsu kopīgo nākoptni, kā paņemsim kopīgu kredītu, kādu māju celsim, bez maz tapetes kādas līmēt jau izdomāja. kādi un cik bērni mums būs..es nekad wiņam neko neatbildēju, tikai māju ar galwu, jo lai wai kā tajā laikā wiņu mīlēju, zināju, ka tik ilgi kopā nenodzīwosim, jo wiens otru nogalinātu, pirms paspētu tās tapetes salīmēt, jo es gribētu līmēt wertikāli, bet wiņš horizontāli.
bet ar Wiņu. nekad. nekad. nekad wiņš newienu wārdiņu naw ieminējies par mūsu kopīgo nākotni. nekad, ka mums būs kopīgi bērni. nekad, ka kādreiz precēsimies. nekad, ka dzīwosim kopā wienā dzīwoklī.
tik jocīgi izlikās. gājām pa weikalu. gandrīz jau gadu kopā...mans.... taws..man....man būs.kādreiz. ja jau kādreiz būs tad warbūt mums? tās ir tās mīļās muļķībiņas, kas ir jebkurās attiecībās, stulbie sapņi, kuri pat nekad nepiepildīsies, bet wnk parāda, ka tu arī reāli domā par ko'pgu nākotni.
wienīgais, ko wiņš pateica, bija, ka pateicu bērnu ratiņi Ls200 ir traki dārgi, tad ar milzīgu lepnumu, ka wiņa bērnam bija pa Ls400 un wēl nesaprata par ko sadusmojos. nezinu. man laikam wajadzēja apsweikt.
nekad. nekad. nekad newiena wārda par kopīgu nākotni.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |